Svētdiena, 28. septembris
Vārda dienas: Sergejs, Svetlana, Lana

Būt zemniekam šodien grūti

Druva
5lp Niitaure Gadu Veerteejot2

Zemnieku saimniecības „Oši” īpašniece Biruta Kārkliņa jau sarunas sākumā nosaka: “Kuram zemniekam tagad viegli? Ar piena lopkopību savā saimniecībā nodarbojos jau kopš 1997. gada. Taču jāsaka – viena galā netiktu. Kopā ar mani dzīvo trīs meitas ar znotiem. Visi palīdz. Pati domāju iet Eiropas pensijā, tad manā vietā stāsies viena no meitām ar vīru. Viņi būs tie, kuri tālāk cīnīsies. Kaut gan jau tagad Laura ar Didzi daudz ir darījuši un dara,” stāsta saimniece un nenoliedz, ka laukos dzīvot un saimniekot nav viegls darbs.

„Protams, nav viegli, nevar tā – šodien neiešu. Pagaidīs. Darbs gaida visu laiku. Pie tam, tiklīdz liekas, ka sāk jau labāk iet, tā ceļ cenas elektrībai, lopbarībai vai vēl sazin kam un atkal esam turpat, kur bijuši,” domās dalās Biruta un atklāj, ja pašiem nebūtu bijis mežs, kuru pārdot, daudz kas no paveiktā nebūtu iespēts.

„Ūdens sistēmu un slaukšanas iekārtas pārrekonstruējām par Eiropas naudu. Taču kūts renovācijā ielikām tikai savu, kas nebija maza summa. Taču arī vēl priekšā daudz darba. Kūtī pašlaik 19 govīm ir stāvvietas, bet domājam turēt 27. Vairāk gan nevarēsim atļauties, jo tik daudz zemes nav,” stāsta „Ošu” saimniece, piebilstot, ka, šodien saimniekojot, vienā rokā visu laiku jātur papīra lapa un zīmulis. Jārēķina līdzi katra kapeika, lai saprastu, kas atmaksājas un kas ne. „Var jau plānot, bet nekad viss neiet tik gludi. Jārēķinās ar dažādām nebūšanām. Bet patiesībā ir jau bēdīgi, ka mūs nenovērtē. Piena cena ir neadekvāta. Arī gaļas. Veikalā pliki kauli vien kilogramā maksā 70 santīmus, bet mums par gaļu maksā tikai 40. Pārdodu govi un nevaru vietā nopirkt pat grūsnu teli,” stāsta saimniece un turpina: „Kādreiz jau liekas, ka pietiek. Taču, domāju, likvidēties paspēsim vienmēr. Kaut gan mūsu apkārtnē esmu viena palikusi, kas vēl govis tur. Cīnāmies un ceram, ka būs labāk.”

Biruta atminas laikus, kad bērni bijuši mazi, pašai bijusi sava saimniecība un vēl kopsaimniecības kūtī bijušas 45 govis.

„Toreiz visi brīnījās un prasīja, kā galā tieku. Un tagad pati brīnos. Tagad vairs tā nevaru,” atzīst Biruta un neslēpj bažas par nākamo gadu un to, ka atkal viss kļūs dārgāks.

„Nu cik tad var? Nezinu, ko no jaunā gada vairs gaidīt. Jau ierasts ik dienas dzirdēt par inflāciju un to, ka viss kļūs vēl dārgāks. No vienas puses labi, ka ir sava saimniecība un dārzs, bet bažas rada arī tas, kā to visu uzturēt. Tā jau gan saka – laukos badā nenomirsi,” pārdomās dalās „Ošu” saimniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi