
Raunas pagasta vides veselības saimniecība “Jaun – Ieviņas” būs viena no elektroniskās Latvijas zaļās kartes pieturas punktiem. Pagājušajā nedēļā “Jaun – Ieviņās” notika zaļās kartes veidošanas projekta prezentācija.
Karte kā palīgs
Zaļo karti veido Vides aizsardzības organizācija “Zaļā brīvība” ar Hipotēku bankas finansiālu atbalstu. Tajā apkopos informāciju par Latvijas „zaļajiem” uzņēmumiem, organizācijām, dabas un vides veselības objektiem, zemnieku ražojumu tirdziņiem, ekotūrisma mītnēm, ekoveikaliem, atjaunojamās enerģijas un citu ekotehnoloģiju projektiem. Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga stāsta, ka pagaidām kartē, kas atrodama biedrības mājas lapā, ir tikai ekoveikali, taču līdz vasarai plānots iekļaut ekotūrisma un dabas objektus. Saimniecībām par iezīmēšanu kartē nav jāmaksā.
J. Brizga skaidro: „Latvijā strauji sāk attīstīties videi draudzīgi uzņēmumi. Un paredzam, ka cilvēki šogad vairāk ceļos pa Latviju, ne pa svešām zemēm. Daudzi gribētu dzīvot videi draudzīgāk – pirkt ekoloģiskus produktus, atpūsties ekotūrisma un dabas objektos, bioloģiskās zemnieku saimniecībās nopirkt dārzeņus vai ko citu, bet trūkst informācijas, kur to visu atrast.”
J. Brizga neslēpj, ka ideja par šādu karti nav unikāla, līdzīgas kartes izveidotas daudzviet pasaulē: „Zaļās kartes daudzviet ir kļuvušas par populāru vides apziņas celšanas instrumentu un palīgu tiem, kas vēlas mazināt savu ietekmi uz vidi. Gan internetā, gan papīra formātā ir pieejamas vairāk nekā 500 pasaules
pilsētu zaļās kartes.”
Kartes veidošanā tiks izmantotas Google Maps iespējas. Būtiski, ka biedrības veidotās kartes pilnveidošanā varēs iesaistīties arī sabiedrība. Piemēram, ekotūrisma mītnes saimnieks varēs piedāvāt plašāku informāciju par savu objektu. Ja būs aktīvi cilvēki, kas vēlēsies veidot sīkāku sava pagasta karti, kurā varētu būt norādīti dažādi dabas objekti un tūrisma mītnes, arī šādu informāciju varēs iekļaut.
Ekoloģiskais, bioloģiskais ir pieprasīts
Vides veselības saimniecības “Jaun – Ieviņas” saimnieks Uldis Rudzītis vērtē, ka bioloģiskie ražojumi un videi draudzīga atpūta kļūst populārāka un pieprasītāka. Tas manāms arī pēc saimniecībā ražoto, bioloģisko produktu – ābolu čipsu, cidoniju sukāžu un sīrupa – pieprasījuma.
Vaicāts par pastiprināto interesi par bioloģiski audzētu pārtiku un vēlmi atpūsties videi draudzīgi, U. Rudzītis atzīst: „Tā ir modes tendence – interesēties par videi draudzīgu dzīves veidu, atpūtu. Ārzemēs tā attīstās daudz straujāk nekā Latvijā. Eiropā un arī Amerikā pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem katru gadu kļūst lielāks. Šiem produktiem nav kvotu, ierobežojumu. Un pieprasījums aug aizvien straujāk.
Pirms gada man bija bažas, vai par bioloģiski ražotajiem produktiem būs interese, bet pieprasījums aug straujāk nekā mūsu iespēja sagatavot produktus. Ražošanu vajadzētu attīstīt, paplašināt. Arī videi draudzīgā atpūta kļūst aizvien pieprasītāka. Domāju, šovasar cilvēki vairāk ceļos pa Latviju. Lai kā runājam par krīzi, cilvēks tomēr nevar strādāt kā mašīna, viņam vajag atpūsties. Taču, protams, pirktspēja samazinās.”
Arī Hipotēku bankas Cēsu filiāles vadītājs Varis Dedumets vērtē, ka videi draudzīgai saimniekošanai ir nākotne. Viņš uzsvēra: „Eiropā un pasaulē videi veselīgo pārtikas produktu tirgus pieaug par desmit, piecpadsmit procentiem gadā. Latvijā tā pagaidām vēl nav. Pieprasījums un pirktspēja nav tik liela, kā varētu vēlēties, tāpēc saimniekiem motivācija ir attīstīt ražošanu ilgtermiņā. Ne visi šajā ekonomiskajā situācijā var atļauties pirkt bioloģiski audzētu un ražotu pārtiku, jo nereti tā tomēr ir dārgāka par konvencionāli ražoto. Zaļā saimniekošana nav viegla, bet uz to mudina saimnieka izvēlētais dzīves veids. Cēsīs ekotūrisms ir attīstīts un nozīmīgs rajona tautsaimniecībai.
Zemnieki ir no apzinīgākajiem kredītu atmaksātājiem, jo aiz katra projekta ir kopta un lolota saimniecība, cilvēku darbs. Ja ir problēmas, tad kopā cenšamies atrast optimālo variantu.”
Komentāri