Budžeta samazinājuma dēļ slimnīcas slēgs ātrāk un vairāk prasīs no pacientiem

Jūlijs, kad Veselības ministrija (VM) sola pabeigt jauno māsterplānu jeb ārstniecības iestāžu reorganizācijas plānu, daļai slimnīcu nāks ar vēsti, ka no septembra vai oktobra tām tiks pārtraukts finansējums stacionārajai aprūpei, raksta laikraksts “Neatkarīgā”. “Vienkārši visas slimnīcas mēs vairs nevarēsim finansēt. Vai nu mēs visām nogriežam finansējumu uz pusi, un tad tās visas lēnām nogrimst, vai arī koncentrējam finanses noteiktās vietās,” sacījusi VM pārstāve Egita Pole. Tas, ka slimnīcu skaits saruks strauji, bija zināms jau agrāk, jo ministrija jau iepriekš bija paziņojusi, ka dažu gadu laikā no 59 Latvijas slimnīcām paliks tikai 24. Taču tagad pārmaiņas būs krasākas. Arī VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis nav slēpis, ka patiesībā šobrīd valsts vispār varētu atļauties finansēt teju tikai P.Stradiņa slimnīcu, piecas reģionālās slimnīcas un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Tomēr tik radikālas reformas gan netiek plānotas. Lai noteikti veselības pakalpojumi cilvēkiem netiktu liegti pavisam, VM apspriež tā sauktās references medicīnas ieviešanu, kad daļu cenas cilvēks maksā pats un daļu valsts. “Piemēram, ja izmeklējums maksā līdz 50 latiem, pacients maksā vienu pusi, valsts otru, ja dārgāk – tad attiecīgi cilvēks maksā mazāku un valsts lielāku daļu. Bet vēl ir jāaprēķina, cik no tā mēs varam iegūt,” atzinusi Pole. Papildus jau budžeta grozījumos pirmajā lasījumā apstiprinātajiem samazinājumiem veselības aprūpē tieši veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai tiks nogriezti vēl 42 miljoni latu. Lai sasniegtu prasītos 45 miljonus, trīs miljonus latu plānots samazināt arī medikamentu kompensācijai, kas līdz šim no finansējuma apcirpšanas tika sargāta. Saskaņā ar VM informāciju papildus vēl aptuveni pieci miljoni tiks taupīti arī uz administrācijas rēķina – ministrijā darbinieku skaits tiks samazināts par 30%, bet aģentūrās par 50%, kā to paredz Ministru kabineta vienošanās. “Es uzskatu, ka krīzes situācijā mēs varam atteikties no visām aģentūrām,” sacījusi Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JL), kura nesen iecelta par premjera ārštata konsultatīvo darbinieci veselības nozares jautājumos. “Jo, kaut vai ja mēs veicam analīzi par Sabiedrības veselības aģentūru, tad tur vidējā alga ir 860 lati. Un, ja mēs salīdzinām ar ārstu algu – 321 lats, tad, protams, tas kaut ko izsaka. Funkcijas, ko šajās aģentūrās veica, var nodot citām institūcijām.” Trīs miljonus, pēc Circenes domām, varot ietaupīt arī uz administratīvā aparāta, apvienojot ārstniecības programmas Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē. “Izglītību atstājam līdzšinējā apjomā un nomazinām to, kas saistās ar administratīvajiem izdevumiem,” sacījusi Circene. Tāpat naudu varot ietaupīt, padarot speciālistus par tiešās pieejamības ārstiem, jo par katru ģimenes ārstu nosūtījumu valsts piemaksā latu. Lai visas iespējas, kur ietaupīt, pārskatītu, VM laika vairs nav daudz, jo jaunie budžeta grozījumi stāsies spēkā 1.jūlijā, un, jo vēlāk ieviesīs kādas pārmaiņas, jo vairāk naudas pietrūks ārstniecībai. Šobrīd jau vairāk nekā divus mēnešus birokrātijas gaiteņos iestrēgusi plānotā aģentūru reorganizācija, kurai tikai šo ceturtdien Ministru kabinetā tika dota zaļā gaisma. Kopumā veselības nozarei budžets šogad tiek samazināts par aptuveni 90 miljoniem latu. LETA