
Latvija Lāčplēša dienā novembra drēgnumā mirgo ugunīs. Atceroties Latvijas valsts armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī, šodien tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Arī cauri Drustiem šodienas pievakarē dažādas paaudzes dosies lāpu gājienā, lai atceres brīdī
pie Atbrīvošanas cīņās kritušajiem veltītā pieminekļa vēlreiz atgādinātu Latvijas vēstures lappusēs ierakstīto.
“Brīvības cīņās piedalījušies ap 200 mūsu pagasta iedzīvotāju. Četri saņēmuši Lāčplēša Kara ordeni,” stāsta Drustu novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Lejmalniece. Pagasta vēstures krātuvē savākti stāsti par drustēniešiem, kuri piedalījās cīņās, lai Latvija pastāvētu.
Pagājušajā nedēļā muzejā uz novadpētniecības stundu bija atnākuši pamatskolas pirmklasnieki. Viņi jaunajās telpās bija pirmoreiz.
“Kad sākām runāt par Latviju, apjautu, bērniem daudz ko grūti saprast. Lai būtu vieglāk, mēs Latviju sākam iepazīt Drustos, savā pagastā,” stāsta skolotāja Māra Kovriga. Viņa ar savu klasi pabijusi pagasta bibliotēkā, tautas namā, vēl dosies uz pagastmāju, pastu. “Nākamajā mācību gadā iepazīsim Raunas novadu, pēc tam varēsim raudzīties tālāk,” uzsver skolotāja un atzīst, ka diemžēl daudzās ģimenēs arī valsts svētku laikā vecāki ar bērniem nerunā par Latviju, valsti, tās brīvību. “Diemžēl ne visās ģimenēs svin Lāčplēša un Latvijas dzimšanas dienu,” bilst Māra Kovriga.
Lāčplēša dienā pēc lāpu gājiena jaunsargi jau daudzus gadus rīko nakts orientēšanās sacensības. Tās visiem ļoti patīk, ir kas neparasts. Pēc tam ir patriotisku dziesmu dziedāšana pie ugunskura. Pamatskolā valsts svētkos pie skolas būs no svecītēm veidota Latvijas kontūra, būs koncerts gan skolā, gan svinīgais pasākums tautas namā.
“Ja nezināsim par savu dzimto vietu, tad arī Latvijas vārdam būs svešāda skaņa,” saka skolotāja. Ieva Lejmalniece pirmklasniekiem pastāstīja par vīriem, kuri dzīvojuši tepat Drustos, kā viņi braukuši karā, lai ikviens Latvijā varētu dzīvot kā savā zemē, valstī. Mazie puikas un meitenes klausījās kā pasakā, kurai ir laimīgas beigas.
“Muzejā notiek novadpētniecības stundas. Tajās ar katru klasi ir citas sarunas par vēsturi, notikumiem, kas risinājušies vispirms jau Drustos, tad Latvijā. Daudz stāstu par Jāni Baronu, pagasta vadītāju, Viestura ordeņa kavalieri, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Aizvien vairāk cilvēku interesējas par savu dzimtu vēsturi. Šovasar bija atbraukusi kāda zviedru ģimene, viņu senči bijuši saistīti ar Drustiem. Saņemam vēstules no drustēniešiem, kuri dzīvo citās zemēs, viņi grib ko vairāk uzzināt par radiniekiem, iepriekšējām paaudzēm. Palīdzam vismaz ar padomu, ja mūsu krājumā nav konkrētu liecību,” stāsta muzeja vadītāja un uzsver, ka Drustu muzejs daudziem ir vieta, kur iepazīt mazu Latvijas stūrīti, tā cilvēkus.
“Lāčplēša diena un valsts svētki – tā ir Latvijas vēsture. Mums visiem, jo īpaši jaunajai paaudzei, tā ir svarīga, veidojot dzīves pamatu,” domās dalās Ieva Lejmalniece.
Sarmīte Feldmane
Komentāri