Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kas balstās bioresursu izmantošanā, lai saražotu pārtiku un barību, enerģiju, preces un pakalpojumus. Bioekonomika ir gan bioresursu primāra ražošana, gan to pārstrāde, ražojot pārtiku, barību, enerģiju un citas preces, gan nodrošinot bioresursos balstītus pakalpojumus.
Bioekonomikai atvēlēta īpaša loma Latvijas viedās specializācijas stratēģijā. Izglītības un zinātnes ministrija to atzinusi par vienu no nozīmīgākajām Latvijas attīstības jomām. Bioekonomikas nozarēs (lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, meža nozarē un zivsaimniecībā) balstītas inovācijas var nodrošināt Latvijas konkurētspēju reģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī veicināt Latvijas ieguldījumu Eiropas Savienības kopējo mērķu sasniegšanā.
Cēsīs notika forums “Bioekonomika – inovāciju iespējas”.
“Pirms gada Vidzemes plānošanas reģiona un Vides risinājumu institūta komandas uzsāka darbu pie bioekonomikas attīstībai un inovācijām labvēlīgas un atbalstošas vides veidošanas Vidzemē. Tapis rīcības plāns, kurā liela daļa uzmanības veltīta zināšanu papildināšanai, pasaules prakses apgūšanai, radošās domāšanas un sadarbības prasmju attīstīšanai. Rīcības plāns ir praktisks instruments,” skaidroja Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija – Markova un atzina, ka aizvien vairāk uzņēmēju, pašvaldību vadītāju, zinātnieku seko līdzi bioekonomikas attīstības tendencēm un ar to saistītām inovāciju iespējām. Vidzemei ir visas iespējas kļūt par bioekonomikas līderi.
Skujenietis, mežsaimnieks Ziedonis Vilciņš “Druvai” pastāstīja, ka forumā ceturtā daļa tēmu ir par mežiem un tā ir nozare, kurā viņš darbojas gadu desmitus: “Gribas sajust Eiropas elpu, kurp virzīties. Tiem, kuri uzstāsies forumā, ir zināšanas, sapņi, idejas par nākotni, vērts paklausīties. Interesanti arī redzēt, kas ir tie cilvēki, kuriem bioekonomika ir svarīga.”
Priekuļu tehnikuma vides, veselības, pirmās palīdzības un zaļo prasmju pasniedzēja Paulīne Sukaruka pēc profesijas ir ķīmiķe – bioloģe. Viņai vides jautājumi, kad tiek spriests par attīstību, tehnoloģijām, vienmēr bijuši svarīgi. Skolotāja atzīst, ka diemžēl ikdienā, kad runā par problēmām, daudzi tās neattiecina uz sevi, nesaskata kopsakarības. “Kad ar jauniešiem sākam runāt par vidi, dabas resursu saudzēšanu, atkritumiem, viņu attieksme ir skeptiska. Kad aizbraucam uz uzņēmumiem, apskatāmies, ka tie strādā videi draudzīgi, domas pamazām mainās. Ar jauniešiem nedrīkst runāt pamācoši, viņiem pašiem jāredz, jāpārliecinās,” sacīja P.Sukaruka, vērtējot, ka forumā pieteiktās tēmas ir ļoti aktuālas jaunajai paaudzei, jo tā saimniekos turpmāk. No viņu izpratnes par dabas resursiem, prasmes tos izmantot būs atkarīgi vides problēmu risinājumi. “Forumā uzzināto stāstīšu jauniešiem,” uzsver skolotāja.
I.Suija – Markova atgādina, ka vienīgās patiesās vērtības ir bioloģiskie resursi un ar saprātu apveltīti cilvēki. “Latvijā ir vairāki būtiski priekšnosacījumi, lai te rastos pasaules līmenī konkurētspējīgi, bioloģiskajos resursos balstīti produkti un pakalpojumi,” pārliecību pauda Vides risinājumu institūta izpilddirektore. Viņa vēlreiz vērsa uzmanību, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība uz vienu iedzīvotāju ir otra lielākā Eiropas Savienībā (ES), meža platības – ceturtās lielākās, taču saražotās produkcijas vērtība no zemes vienības ir viena no zemākajām ES. “Mēs nedrīkstam ilgstoši dzīvot šādā izšķērdībā. Mums ir jāmaina domāšana un uzvedība, jāmācās no pasaules pieredzes, jāizvērtē savas un citu pieļautās kļūdas un jādara labāk,” saka Vides risinājumu institūta izpilddirektore.
Forumā zināšanās dalījās pasaulē atzīti bioekonomikas eksperti, praktiķi un inovatori no Dānijas, Norvēģijas, Itālijas, Somijas un Latvijas. Andrea Primavera, Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks, Itālijas ārstniecības augu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs, iepazīstināja ar augstākas vērtības produktu radīšanu augkopībā. Pētnieki un speciālisti stāstīja par bioekonomikas attīstības iespējām Eiropā un pasaulē, priekšnoteikumiem un instrumentiem bioekonomikas attīstīšanai pašvaldībās un reģionā, kā arī par kukaiņiem, jūras aļģēm, pārtikas pārstrādes blakus produktiem, par meža resursu potenciālu inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, kā arī politiķu iespējām stiprināt meža resursos balstītu bioekonomiku un citiem jautājumiem. Somijas pārstāve dalījās pieredzē par pašvaldības bioekonomikas attīstības labo praksi. Ar bioekonomikas piemēriem Vidzemē iepazīstināja uzņēmēji.
Forumā notika daudz diskusiju, jo dalībniekiem bija liela interese, kā saimniekot ekonomiskāk, nedarot pāri videi un dabai.
Komentāri