Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Bio saimniecību skaits rūk

Sarmīte Feldmane
Biols 4

Sākoties jaunajam Eiropas Savienības plānošanas periodam, bioloģisko saimniecību zemniekiem neskaidrību daudz gan par prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu atbalsta maksājumus, gan to, kā saimniekot. Pilnā zāle seminārā “Bioloģiskā lauksaimniecība pārmaiņu laikā”, kas notika Drabešu pagastā, to apstiprināja.

Par to, ka bioloģisko saimniecību skaits samazinās, ikdienā pārliecinās SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”    eksperti.

“Darba ir mazāk. Šis zemniekiem ir šaubu periods. Sākas jaunais plānošanas periods, jāuzņemas jaunas saistības pieciem gadiem.    Gados vecāki zemnieki atsakās no bioloģiskās saimniekošanas,    jauni nāk vietā,” stāsta vecākā eksperte Anita Rābante, bet kolēģe Līga Bērziņa-Namniece piebilst, ka zemniekiem jāprot izmantot jaunās tehnoloģijas gan saimniecībās, gan kārtojot formalitātes ar iestādēm. Ekspertes atzīst, ka pirmoreiz orientēties ekoshēmās nav viegli.

“Ja zemnieki, kuri atteikušies no bioloģiskās saimniecības statusa, atkal to vēlēsies, būs jāiziet pār­ejas periods,” atgādina vecākā eksperte Aiga Krūmiņa.

Par naudu jācīnās

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis    atgādina, ka zemnieku saimniecības ir ļoti dažādas – ir lielas un mazas, darbojas dažādās nozarēs un reģionos, katrai savas intereses. “Paši atbalsta sistēmu izveidojām, ne Eiropas Komisija. Sistē­mas izstrādē piedalījās arī lauksaimnieku organizācijas. Pašrei­zējos nosacījumos vēl kaut ko varēs izmainīt, bet kopumā līdz 2027.gadam tā būs jādzīvo,” saka G.Nor­kārklis un uzsver, ka asociācija centusies aizstāvēt bioloģiskos zemniekus, pārliecināt ministriju, ka nav pareizi samazināt atbalstu. “Sarunas turpinās, vēl valdībai jāpieņem lēmumi. Prasības tiek kaut nedaudz mainītas. Mēs arī vēlamies, lai bioloģiskajām saimniecībām sedz kaut sertifikācijas izmaksas,” pastāsta G.Nor­kārklis un arī uzsver, ka bioloģisko saimniecību skaits samazinās ne tikai Latvijā, tas notiek arī kaimiņvalstīs.

Prasības palielinās, atbalsts samazinās

“Nespējam apgūt vienas prasības, kad jau kas cits. Kopējās Eiropas lauksaimniecības plāns atkal ir atvērts, būs izmaiņas. Lai mūs nebaro ar ilūzijām par zaļo kursu, ja atbalsts bioloģiskajām saimniecībām samazinās, bet prasības palielinās,” stāsta Zaubes pagasta zemnieku saimniecības “Atēnas” pārstāve Aelita Runce.    Šī vasara arī viņas saimniecībai bijis pamatīgs pārbaudījums, kā saimniekot tālāk, jautājumu daudz. Ap 350 gaļas lopu ganāmpulkam    vajag vairāk nekā    3000 ruļļu barības, sagatavoti ap 2000. Neizauga arī labība, kad bija skaidrs, ka ražas nebūs, tā satīta lopbarības ruļļos.

A.Runce vērtē, ka valdības atbalsts par sausuma zaudējumiem tiek slavēts, bet noteikumi, lai to saņemtu, neatbilst reālai situācijai. “Tiek vērtēts, vai ienākumi samazinājušies. Taču lopkopības saim­niecībām nācās pārdot liellopus, saprotot, ka nepietiks barības. Un tātad ienākumi tajā periodā nesamazinājās, kaut turpmākajai saimniekošanai tika iecirsts liels robs.

Sajūta, ka tie, kuri izstrādā noteikumus, dzīvo citā pasaulē. ES atbalsta pamatmaksājuma nosacījums bioloģiskajām saimniecībām, ka jābūt    vienai    liellopa vienībai uz hektāru. Vai Vidzemē no hektāra var pabarot liellopu, ja    80 procenti barības jāsaražo savā saimniecībā?” pārdomās dalās zemniece.
“Ganāmpulku samazināsim, brāķēsim, citas iespējas nav. Diemžēl neizpildīsim viena projekta, ko īstenojam, nosacījumus, kurā paredzēts, ka saimniecībā būs    320 liellopi, bet varētu būt ap 250,” stāsta zaubēniete. Pat­laban saimniecībā tiek būvēta kūts, lai ziemā visi gaļas lopi būtu zem jumta. “Nevar zemnieks, kurš strādā, izsekot līdzi visām pārmaiņām.    Bijām palaiduši garām, ka jau 2021.gadā pieņemti noteikumi, ka bioloģiskām saimniecībām ziemā lopiem jānodrošina mītne ar vismaz trim sienām. Līdz šim tas bija ieteikums, tagad obligāti. Vai mītne atmaksāsies, laiks rādīs,” stāsta A.Runce un uzsver, ka saimniekot un nopelnīt kļūst aizvien sarežģītāk.

Veselīgas vides saimniecības “Lielkrūzes” saimniece Valentīna Dolmane  atklāj, ka grib saprast dažādās iespējas, kādas piedāvā bioloģiskajām saimniecībām. “Vien­mēr zaļā gaisma bijusi intensīvajiem lauksaimniekiem. Kaut vārdos ejam uz zaļo kursu, aizvien nevaram sagaidīt, kad bioloģiski strādājošie zemnieki saņems tādu atbalstu, kādu pelnījuši,” saka jaunpiebaldzēniete un uzsver, ka gadu gaitā    iemācījusies – visas    problēmas jārisina pašiem. Viņa vērtē, ka aizvien grūtāk ir aizpildīt dažādus dokumentus. “Senioriem tas nav pa spēkam. Patērējam nesamērīgi daudz laika, bez konsultanta palīdzības neiztikt. Šķiet, ka datorizētā sistēma atvieglo, bet dzīvē tā visu sarežģī, jo mēs ikdienā ar datoriem nestrādājam,” ikdienas problēmu izklāsta V.Dolmane un min piemēru, kā iesniegusi pieteikumu, lai saņemtu atlīdzību par vaislas govju apdrošināšanu. Visu izdarījusi, kā iepriekšējos gados, bet izrādījies, ieviesta kārtējā inovācija, pārskats mainījies. “Var vien apbrīnot Lauku atbalsta dienesta darbinieces, kuras gatavas sēdēt blakus un palīdzēt,” saka zemniece. V.Dolmane.

Jāskaidro, kā saimnieko

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma pasniedzēja Ri­gonda Prīse māca audzēkņiem par bioloģisko lauksaimniecību.    “Mā­­­­­cību materiālu nav, pati braucu mācīties, lai saprastu reālo situāciju. Ir daudz sīkumu, ar kuriem sastopamies jau tagad, kaut vai lai izaudzētu mazdārziņā sev nepieciešamo. Piemēram, deficīts ir kūtsmēsli, jo lielajās fermās ir tikai šķidrais mēslojums,” stāsta R.Prīse.

Biedrību “GreenFest” un “Zaļais zars” valdes locekle Liene Klišāne uzsver, ka, protams, ekonomiskās intereses un valsts labklājība ir svarīga, bet ir jābūt līdzsvaram. “Kaut mērķis ir zaļais kurss, atbalsts nosvēries par labu    konvencionālajai saimniekošanai. Ne vienmēr lauksaimniecība nesīs peļņu, tā ir ģimenes dzīvesveids. Jācer, ka jaunie lauksaimnieki iesaistīsies un ne tikai pratīs saimniekot, bet arī izmantot jaunās iespējas un tehnoloģijas. Zemnie­kam ir jākooperējas, bet katrs iedzīvotājs mazo saimniecību var atbalstīt, pērkot tajā izaudzēto, saražoto,” viedokli pauž L.Klišāne un atgādina, ka aktīviem cilvēkiem jānes ideja par bioloģisko saimniekošanu, par tās ilgt­spēju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi