Laikam gan nav bibliotēkas, kurā lasītāju skaits pēdējos mēnešos nebūtu audzis. Grāmatas un preses izdevumi kļuvuši dārgāki, lai uzzinātu jaunāko, baudītu daiļliteratūru, daudzi dodas uz grāmatu krātuvēm, bibliotēkās krājumi vairs neapput, izdevumi ātri atrod lasītājus.
Par to, cik naudas tērēt grāmatu iegādei un periodikas abonēšanai, lemj pašvaldību deputāti. “Protams, naudu var samazināt visam. Bet, ja laucinieki bibliotēkā nevarēs arī izlasīt avīzes vai kādu jaunāko grāmatu, tas jau būtu par traku,” saka Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš un uzsver, ka tieši šajā daudziem grūtajā laikā būtiski, lai cilvēkiem būtu iespēja apmeklēt kādus pasākumus, publiskā bibliotēkā iegūt jaunāko informāciju. Straupes bibliotēka gadu desmitiem atradusies Plācī, otrdien šajās telpās lasītāji tika apkalpoti pēdējoreiz. Pēc inventarizācijas bibliotēka pārcelsies uz jaunām telpām Straupē, un turpmāk vienviet atradīsies pamatskolas un publiskā bibliotēka.
“Visiem būs jāpierod, ka bibliotēka vairs nav Plācī. Toties tagad lasītājiem būs plaša lasītava, bērniem savs stūrītis, mācību grāmatas nodalītas atsevišķi,” stāsta bibliotekāre Gunta Blaumane un uzsver, ka straupiešu interese par bibliotēku palielinās. “Deputāti vienmēr labi sapratuši bibliotēkas nozīmi un vajadzības,” par to, cik naudas atvēlēts grāmatu un periodikas iegādei, saka bibliotēkas vadītāja. Šogad pašvaldība jaunu grāmatu pirkšanai atvēlējusi Ls 1300, avīžu un žurnālu abonēšanai – Ls 800.
“Kādus žurnālus un avīzes pasūtīt, noskaidroju sarunās ar lasītājiem. Vecākus žurnālus var ņemt lasīšanai uz mājām. Rinda veidojas uz “Privāto Dzīvi” un “Kas jauns?”. Šogad abonējām arī “Ilustrēto Zinātni” un “Ilustrēto Pasaules Vēsturi”, kam ir daudz lasītāju,” stāsta G.Blaumane un piebilst, ka bibliotēkā var izlasīt 33 jaunākos žurnālus.
Tā kā lasītāju vidū ir daudz sieviešu un pensionāru, vispieprasītākie ir detektīvi un mīlestības romāni. “Uzskatu, ka bibliotēkā ir jābūt jaunākajai latviešu literatūrai. Diemžēl šīs grāmatas nav īpaši pieprasītas, izņemot “Lata romāna” izdevumus. Tā kā pagastā ir daudz studentu, bibliotēkā ir grāmatas par psiholoģiju, mārketingu,” domās dalās G.Blaumane un uzsver, ja finansējums grāmatu iegādei tiks samazināts, plauktos mazāk būs romānu.
Priekuļu pagasta padomes deputāti, apstiprinot pašvaldības budžetu, preses abonēšanai atvēlējuši Ls 900, grāmatu iegādei Ls 3000. “Ir abonēti laikraksti un žurnāli, kurus visvairāk lasa priekulieši. Arī grāmatas ņem aizvien vairāk,” stāsta bibliotēkas vadītāja Liene Zuimača un uzsver, ka pērn reģistrēti 488 lasītāji, šogad jau 400. Ja pērn ik dienu bibliotēku apmeklēja ap 30 lasītāju, pēdējā laikā jau ap 50 un vairāk.
“Šogad nerīkosim tikšanās ar dažādiem cilvēkiem, konkursus bērniem. Šogad arī bērnu žūrijai lasīšanai iedod tikai pāris grāmatas, pārējās jāpērk bibliotēkai. Varbūt izveidosim paši savu sarakstu no grāmatām, kas ir bibliotēkā un žūrijai jāizlasa, bet projektā neiesaistīsimies,” stāsta bibliotēkas vadītāja un piebilst, ka lasītājiem jānodrošina pēc iespēja plašāks periodikas un literatūras klāsts.
Paredzēts, ka Veselavas pagasta bibliotēka jaunu grāmatu iegādei un preses abonēšanai šogad tērēs 300 latus. “Šogad vēl neko neesam pirkuši,” bilst bibliotekāre Ilga Tomsone un uzsver, ka četras avīzes un plašo žurnālu piedāvājumu gan lasītāji pamatīgi nolasot. Pērn bibliotēkā reģistrēti 147 lasītāji, šogad jau puse no viņiem kaut reiz pabijuši bibliotēkā. Pērn arī Veselavas bibliotēka ieguva jaunas, plašas telpas. To novērtējuši skolēni, kuri arī no kaimiņpagasta pierobežas nāk šurp un strādā ar datoru.
Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Caunīte stāsta, ka deputāti analizējuši pērn abonētos preses izdevumus, daži vairs netiek pasūtīti. Šogad periodiku pagasta bibliotēka abonējusi par Ls 550, pērn – Ls 478, grāmatu iegādei piešķirts Ls 600, pērn Ls 443.
“Bibliotēkā apmeklētāju netrūkst. Īpaši jau avīzes un žurnālus grib palasīt. Studentiem vajag izziņu literatūru, kādam detektīvu, vēl kādam mīlas romānu. Gaumes ir tik dažādas,” vērtē pašvaldības vadītāja. Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Glāzers savukārt stāsta, ka bibliotēka periodiku abonē uz trim mēnešiem. “Pagaidām trim mēnešiem piešķirti 200 lati. Grāmatu iegādei naudas nav. Kā būs turpmāk, vērtēsim budžeta iespējas,” saka pašvaldības vadītājs un uzsver, ka diemžēl tāda ir pašvaldības reālā finanšu situācija.
Jaunais Raunas novads ar bibliotēkām jo bagāts. Raunas pagastā divas, Drustu tāpat. Šīgada budžetu katrs pieņēma atsevišķi. Kā stāsta novada domes izpilddirektore Evija Zurģe, Raunas bibliotēkai grāmatu iegādei piešķirti Ls 840, Rozes bibliotēkai Ls 615, bet žurnālu un avīžu abonēšanai attiecīgi Ls 552 un Ls 444. Drustu un Gatartas bibliotē-kām tuvākajā laikā budžets tiks mainīts, jo iepriekš lemts, ka četrsimt latu katra bibliotēka drīkst tērēt tikai preses abonēšanai, grāmatu iegādei ne. Izpilddirektore uzsver, ka atstāt divu bibliotēku lasītājus bez grāmatām nedrīkst.
Tikai pēdējā laikā bibliotekāri aizvien vairāk domā, kur iegādāties grāmatas, kā nopirkt pēc iespējas vairāk izdevumu.
Straupes bibliotēkai grāmatas pieved kāda vairumtirgotāju firma. Bibliotēkas vadītāja G.Blaumane pārliecinājusies, ka, salīdzinot ar cenām, kādas ir grāmatnīcās, starpība ir ļoti liela. Priekuļu bibliotēkas vadītāja L.Zuimača savulaik reizi mēnesī braukusi pirkt grāmatas uz Cēsīm.
Diemžēl grāmatnīcās ne visi izdevumi bijuši pārdošanā. Tagad bibliotekāre pa trim, četriem mēnešiem reizi brauc uz vairumtirgotavām Rīgā. “Cenu starpība un izdevumu piedāvājums ir ļoti atšķirīgi,” saka L.Zuimača un piebilst, ka var arī ieekonomēt, ja kādu izdevumu nepērk, tikko tas iznācis, bet pēc pāris mēnešiem. Bet, piemēram, Veselavas un Kaives bibliotēkas grāmatas pērk grāmatnīcās Cēsīs.
Lai arī jau tagad skaidrs, ka arī pašvaldībām vasarā nāksies pārskatīt budžeta izdevumus, atliek vien cerēt, ka grāmatām tie samazināti netiks. Bet avīzes un žurnāli lielākai daļai bibliotēku abonēti visam gadam, izdevumus tiem varēs pārskatīt vien, domājot par nākamo gadu.
Komentāri