
mg.psych., psiholoģe-konsultante
Bērni atspoguļo savu vecāku izjūtas, visbiežāk reakciju uz dažādām dzīves situācijām. Bērns vēro
vecākus un apziņas līmenī mācās tieši no vizuālās pieredzes, bet zemapziņas līmenī – no izjūtu pieredzes, tieši šeit notiek reakcijas veida pārņemšana, kā vecāki rīkojas konkrētā situācijā.
Īsāk sakot, bērns mācās no piemēra, ko redz un ko izjūt. Bērns pats visu izjūt ļoti tieši, bez kompromisiem. Lielākoties grūtās situācijās bērns iemācās reaģēt tā, kā reaģē viņa vecāki, vistiešākā nozīmē ir vecāku pausto emocionālo reakciju spogulis – atspoguļo
rīcību, emocijas, vārdus, bieži neapzinoties to nozīmi – vienkārši, nepastarpināti un tieši .
Bērns tieši no vecākiem
mācās risināt situācijas, apgūst veidus, kā tajās reaģēt. Tas ir viens no bērnu socializācijas veidiem jeb sociālo lomu apgūšana. Sākotnēji bērnā nav baiļu izjūtas – tās bērns vai nu iemācās no citiem, turklāt visbiežāk no pieaugušajiem vai vecākiem brāļiem, māsām, lielākiem draugiem. Bailes zemapziņas līmenī
tiek asimilētas – visbiežāk vērojot, izjūtot vecāku reaģēšanas veidu,
pārņemot situāciju risināšanas metodes, pieredzi. Tāpēc ļoti svarīgi, lai vecāki nepārnestu uz bērnu savas baiļu, dusmu un neapmierinātības, skumju un pesimisma reakcijas.
Bērni no sava skatupunkta jaunas situācijas izjūt nepastarpināti, bez kompromisiem un lielākoties nevajadzīgi nepārspīlē un nesaasina tās, citiem vārdiem sakot, lietišķi konstatē faktu, neiedziļinoties emocijās. Bieži vien bērni pārsteidzoši precīzi un loģiski izsecina un raksturo situāciju. Turklāt bērni var būt apbrīnojami padomdevēji mums, pieaugušajiem, situācijās, kuras šķiet bezcerīgas un izmisuma pilnas, jo nesarežģī faktus, nepakļaujas emocijām. Protams, tas ir zināmā mērā arī tāpēc, ka bērniem ir salīdzinoši neliela dzīves pieredze, savukārt pieaugušajiem
bieži dominējošā izjūta ir bailes par iespējamām sekām nākotnē.
Mēs varam no bērniem mācīties, kā nesaasināt situācijas uztveri – cik mierīgi to uztversim, tik arī ātrāk atradīsim izeju no krīzes situācijas. Bērni var būt lieli palīgi mums šai lietā tieši ar savu optimismu, lakonismu un tiešo notiekošā uztveri.
Bērnam jāizskaidro situācija, jāizstāsta, ko nozīmē krīze, kā tā var ietekmēt ģimeni, mammu, tēti, bērnu pašu. Ja bērnam saprotamā valodā, loģiski izskaidrojam, bērns lielākoties pieņem un saprot, jo izjūt sevi kā ģimenes vai arī, jā, kā sabiedrības daļiņu.
Komentāri