Valentīna Bebre radusi iespēju palīdzēt citiem pagasta ļaudīm, izveidojot projekta grupu „Zvaniņš”. „Daudzus gadus brīvprātīgi strādāju ar bērniem no maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm, palīdzot viņiem apgūst dažādas ikdienā nepieciešamas iemaņas. Pēdējos trīs gadus piedalījos Nīderlandes projektā KNHM, no kura bija iespēja gūt finansējumu,” saka Valentīna, skaidrojot, ka bērniem mācījusi latviešu tradīcijas, dziesmas un vedusi viņus ekskursijās.
„Trīs gados izdevās piesaistīt apmēram tūkstoš latu. Bērnus vedu uz Rīgas zoodārzu, cirku. Bijām tepat netālajā Morē aplūkot strausus. Pēdējā projekta gadā ar bērniem braucām uz atpūtas kompleksu „Lido”. Lauku bērni nebija tur bijuši un jutās apjukuši. Bijām ekskursijā arī uz Rīgas lidostu, ostu un pat vizinājāmies ar kuģīti pa Daugavu. Vēlāk braucām arī ar vilcienu. Bērniem tas bija milzīgs piedzīvojums,” saka Valentīna.
Stāstot par savu ģimeni, Valentīna atklāj, ka kopā ar vīru raduši iespēju saimniekot. Izveidota bioloģiskā zemnieku saimniecība.
„Lai arī dzīvojam Līvānu māju ciematā, esam izveidojuši bioloģisko saimniecību. Kopjam septiņas slaucamas govis un vairākas telītes. Iesaistāmies ES finansētajā pārstrukturizācijas atbalsta programmā, ar kuras atbalstu esam spējuši šo to jaunu nopirkt- arklu, kultivatoru un pļaujmašīnu,” stāsta zaubēniete, atklājot, ka arī viņi saskārušies ar problēmu, ka netiek laikus izmaksāta piena nauda.
„Pienu pārdodam SIA „Mālpils piensaimnieks” par 13 santīmiem litrā, taču no septembra neesam saņēmuši maksājumus. Bet bail kaut ko teikt uzņēmējam, labi, ka pienu vispār paņem. Saprotam, ka attīstīties nevarēsim, dzīvojot pagasta centrā, bet arī bez lopiem nevaram iztikt. Ko tad laukos citu darīt? Darba vietu nav,” domās dalās Valentīna un, prātojot par lauksaimniecības pašreizējo situāciju, saka: „Mēs nesūdzamies. Mums nav ne kredītsaistību, ne milzīgas saimniecības. Lai to pašu pienu no mums paņem, tad dzīvot varēsim.”
Komentāri