Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija nākusi klajā ar informāciju, ka pirmajā pusgadā bioloģisko lauksaimnieku skaits ir pieaudzis par 30 – 40 procentiem. Tas ir pozitīvs rādītājs, tomēr pastāv bažas, ka situācija jau nākamgad varētu mainīties.
Liela daļa lauksaimnieku uzņēmās piecu gadu saistību periodu, lai saņemtu Eiropas Savienības atbalstu. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane skaidro, ka perioda laikā bioloģisko saimniekošanu nebija iespējams pārtraukt, taču šajā un nākamajā gadā lielai daļai zemnieku iepriekšējo piecu gadu periods noslēgsies. Viņiem vajadzēs pieņemt lēmumu, vai pievienoties jaunajiem maksājumiem un turpināt bioloģisko saimniekošanu, vai izbeigt darbību.
„Prognozējam, ka viena daļa varētu nepāriet uz jauno shēmu un neturpināt darbu, jo varētu būt grūti izpildīt atbalsta saņemšanas prasības, kas nosaka ieņēmumu apjomu,” situāciju vērtē Dz. Kreišmane.
Bioloģisko zemnieku saimniecību kooperatīva “Zaļais grozs” izpilddirektore Ingrīda Vāvere un arī Dz. Kreišmane neslēpj bažas, ka bioloģisko saimniecību pastāvēšanu būtiski ietekmēs jaunās prasības. Līdz šim nebija noteikts, cik lieliem jābūt bioloģiskās saimniecības ieņēmumiem, taču nākamajā periodā būs noteikts, kādiem jābūt ieņēmumiem no hektāra. Piemēram, augļu dārzam būs jāienes konkrēti, noteikumos paredzēti ieņēmumi.
“No vienas puses prasība ir pamatota, jo saražotajai precei jānonāk tirgū. Taču no otras puses, ir jautājumi, ko zemnieks nespēj atrisināt saviem spēkiem, piemēram, ražas zaudējumi laika apstākļu dēļ. Ja augļu dārzu pavasarī skar salnas, kuru dēļ rudenī nav ražas, nav arī ieņēmumu,” uzskata I. Vāvere.
Tam piekrīt arī Dz. Kreišmane, paskaidrojot, ka asociācija turpina sadarboties ar atbildīgajiem noteikumu izstrādē, lai rastu kompromisus. Vēl notiek diskusijas par to, lai vērā tiktu ņemti dažādi aspekti, kas ietekmē bioloģiskās saimniecības darbu. Liela ietekme lauksaimniecībā, īpaši jau bioloģiskajā, ir laika apstākļiem, slimību uzliesmojumiem un kaitēkļu invāzijai, neražas gadiem un citiem faktoriem. Dz. Kreišmane vērš uzmanību, ka ieņēmumus uzreiz nedod arī no jauna ierīkoti augļu dārzi, iepirkti jaunlopi. Tāpat ir arī bojā gājušas platības un neražas gadi.
Dz. Kreišmane atzīst duālo situāciju: „Uzstādījums ir tāds – ja zemniekam maksā atbalsta maksājumus, tad pretī jānodrošina saražotās produkcijas pieejamība veikalu plauktos. Patērētājam ir tiesības to prasīt, bet jāņem vērā, ka daļa saimniecību to nespēj izpildīt. Tam ir vairāki iemesli, arī tas, ka nav pietiekami sakārtoti pārstrādes, kooperācijas, kā arī citi jautājumi.”
I. Vāvere neslēpj, ka liela loma bioloģisko saimniecību skaita izmaiņās ir tam, vai konkrētajā gadā ir iespējams saņemt atbalstu. Tādēļ, ja līdzekļi būs un bioloģiskās zemnieku saimniecības tiks atbalstītas, arī jaunas saimniecības sāks strādāt bioloģiski. Protams, ja varēs izpildīt prasības.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas priekšsēdētāja turklāt secina: “Latvijā akcents
likts uz ražošanu, nevis vides aizsardzību, bet vairākās Eiropas valstīs bioloģisko lauksaimniecību
raksturo kā vides aizsardzības nozari. Citviet ekoloģiskais aspekts ir daudz spēcīgāks. Latvijā diemžēl
tas tā nav.”
Komentāri