Rīt Latvijas pilsoņi atkal dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izteiktu savu attieksmi tautas nobalsošanā par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Šoreiz reklāmas kampaņa masu medijos krietni pieticīgāka nekā pirms iepriekšējā referenduma. Arī cilvēku interese mazāka. Velēšanu iecirkņos vēlētāji iegriežas tikai tāpēc, lai ienestu iesniegumus, piesakot balsošanu mājās. Tiesa, arī pirms referenduma par Satversmes grozījumiem aktivitātes nebija. Uz ielas aptaujāto viedokļi ir visdažādākie, daļa aktīvi iesaka iet un balsot par, citu attieksme ir dziļi vienaldzīga, bet vēl kāds saka: “Lai viņi iet pa gaisu ar saviem referendumiem! Vismazāk šajā valstī domā par vienkāršo tautu. Uz referendumu mudina bijušie Tautas partijas ministri. Tad kāpēc viņi toreiz nedomāja par pensionāriem? Šitā manipulēšana ar cilvēkiem reiz jāizbeidz!”
Referendumu vairāk atbalsta cilvēki pensijas gados, kuri joprojām dzīvo zem iztikas minimuma un ar bažām gaida ziemu, kad solās pieaugt maksa par apkuri.
“Kaut kad taču beidzot arī pensionāri pelnījuši pienācīgu dzīvi, nevis mēģināt izvilkt no pensijas līdz pensijai, knapinoties un skaitot santīmus. Cenas pieaug, maksājumi pieaug, un iztikt ar pensiju kļūst arvien grūtāk. Protams, esam izturīgi, bet vai tāpēc strādājām gadu desmitus, lai vecumdienas pavadītu uz nabadzības sliekšņa?” jautāja Antra Ziemele.
Gados jaunāki atzīst, ka arī šis jautājums mūsu valstī ir pārāk politizēts. Gluži kā daudzi citi, un visi aicinājumi “par” un “pret” galvenokārt balstoties uz emocijām, ka “tie otrie ir sliktie un mūs māna.” Normunds Freibergs, kuram līdz pensijai esot vēl tālu, norādīja, ka iešot balsot, lai parādītu savu attieksmi pret šo valdību un tās piekopto ekonomiku: “Manuprāt, šajā referendumā daļa piedalīsies, lai paustu savu protestu, jo valdība nav spējusi pārliecināt, ka grib rast risinājumu ekonomiskās situācijas uzlabošanai.”
Taču lielākā daļa aptaujāto atzina, ka uz referendumu neies, jo uzskata, ka šādas problēmas nav jārisina ar tautas nobalsošanas palīdzību. Tad jau arī par valsts budžetu drīz izsludināšot tautas nobalsošanu. “Paši ziepes savārīja, paši lai tiek galā,” lakonisks bija Andris.
Aptaujātie skeptiski bija arī par to, vai izdosies savākt nepieciešamo balsu skaitu. Ja jau iepriekšējā to neizdevās savākt, šoreiz aktivitāte būšot vēl mazāka. Tiesa, šoreiz gan nepieciešams mazāks balsojošo skaits. Lai vēlētāju rosinātie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” stātos spēkā, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz pusei no vēlētājiem, kuri balsoja iepriekšējās Saeimas vēlēšanās jeb vismaz 453 730 vēlētājiem, un vairāk nekā pusei no viņiem jānobalso par grozījumu projektu. Kāda būs tautas atsaucība, to redzēsim jau rītvakar.
Komentāri