Latvijas pašvaldību savienības pagastu apvienības valdes sēdē sabrauca pārstāvji no visiem Latvijas rajoniem.
”Šī ir skumja kopābūšana, jo pagastu pašvaldību vairs nebūs,” atzīst Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja, rajona pagastu pārstāve apvienības valdē Māra Juzupa. Pagastu apvienības sēde katru mēnesi notiek kādā Latvijas pagastā. Priekuļos pagastnieki jau pabija, kad tika runāts par kultūras jautājumu risinājumiem pašvaldībās un pagasta padome tikko bija nopirkusi kultūras namu. Priekuļos notika arī Latvijas Pašvaldību savienības kongress.
Pēdējā tikšanās reizē pagastu vadītāji pārrunāja dažādas aktualitātes. Gara bija diskusija par izglītības jautājumiem un problēmām, no kurām nevarēs izbēgt jaunajā mācību gadā. Domu apmaiņā par finanšu izlīdzināšanu pašvaldībās pagastu vadītāji uzsvēra, ka cīniņš par to, kāda būs izlīdzināšanas sistēma, ir cīņa par naudu, diemžēl tā notiek starp pilsētu un laukiem. Izskanēja arī piebilde, ka Latvijā pilsētu domju skaits krietni sarucis, pilsētas un lauki būs vienoti novados. Pilsētas savā politikā ir agresīvākas.
Pagastu vadītāji dalījās domās par apriņķu pašvaldību likumu, kas, kā viņi atzina, top steigā. Iecerēts apriņķu pašvaldības veidot uz plānošanas reģionu bāzes. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns piedāvā veidot piecus apriņķus, bet vairāki pagastu vadītāji pārliecināti, ka nepieciešami vismaz astoņi. Protams, būtiski, kādas būs apriņķu pašvaldību funkcijas un finansējums.
“Ja pats sevi nesargāsi, neviens to nedarīs,” “Druvai” atzina pagastu apvienības un Mālpils pagasta vadītājs Aleksandrs Lielmežs un atgādināja, ka pērn Latvijas Pašvaldību savienības kongresā pieņemta rezolūcija, ka tādā ekonomiskā situācijā reformu vajag apturēt. “Būs divkārt smagi, jo naudas vajadzēs vairāk, nevis mazāk. Baidos, ka daudzas iestādes nāksies slēgt, citādi nevarēs,” domās dalījās A.Lielmežs un piebilda: “Kad valsts sapratīs, ka centralizēta pārvalde nav tā labākā, atkal būs par vēlu. Nākamais gads pašvaldībās būs interesants. Līdz 2012.gadam viss būs kārtībā.”
Pēc sēdes pašvaldību vadītāji Priekuļu centrā pie
autobusu pieturām iestādīja koku un krūmus. “Katru pavasari “Latvijas valsts meži” dāvina stādus, tajā pagastā, kur maijā notiek valdes sēde, visi stāda kociņus,” pastāstīja Priekuļu pašvaldības vadītāja Māra Juzupa. Kur stādīt liepas, Serbijas egles, kadiķus, klinšrozītes, tūjas, izraudzījās priekulietis, ainavu arhitekts Jānis Sirlaks. Stādi atvesti no Strenču audzētavas. Priekuļu centrā agrākos gados veidoto apstādījumu krūmi arī lielākoties saņemti kā dāvinājumi no audzētavas Baltezerā.
Kopā ar pagastu vadītājiem kociņus un krūmus stādīja arī Priekuļu vidusskolas ekoklases entuziasti.
Kā viss beigsies, neviens nezina. Tieši vēlētās otrā līmeņa pašvaldības – tas būtu labākais. Lienīte Bundzeniece “Druvai” atzina, ka šopavasar jau mājās Jaunraunā dekoratīvajā dārziņā sastādījusi tūjas un vilkābeles un labprāt to dara arī Priekuļu centrā.
Komentāri