Uz vienu no pēdējo gadu vērienīgākajām lauksaimnieku protesta akcijām Briseles centrā nākamajā pirmdienā solās ierasties vismaz 4000 Eiropas Savienības zemnieku, tostarp arī Baltijas delegācija vismaz 100 cilvēku sastāvā.
Savukārt akciju īpaši skaļu padarīs 1000 traktoru klātbūtne. Tā zemnieki uzrunās Eiropas Savienības (ES) naudas dalītājus, uzsverot kritisko situāciju piensaimniecībā.
Uz protesta akciju brauks arī SIA “Vienotnes” valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis no Pārgaujas novada Stalbes pagasta. Kopā ar Diānu Eisaku viņš pārstāvēs statūtsabiedrības.
“Krievijas embargo dēļ problēmas ir visiem Eiropas piensaimniekiem, bet īpaši tas skāris Baltijas valstu un Somijas, arī nedaudz Polijas piena lopkopības saimniecības. Protestā piedalīsies visu ES valstu pārstāvji, un prasības ir kopīgas – atbalsts piensaimniecībai,” pastāsta Normunds Ruķis un piebilst, ka dalībnieku skaits no katras valsts būs tik liels, cik tās zemnieki ir aktīvi.
“Vēl nezinām, cik liels būs atbalsts lauksaimniecībai, tiek tikai minēti dažādi skaitļi. Tas ir solidaritātes protests. Dzirdēts, ka piensaimnieki jau par daudz saņēmuši, tam nepiekrītu. Avīzē lasīju Lauku konsultāciju centra vadītāja Mārtiņa Cimermaņa teikto, ka, ja mums maksā subsīdijas, varam izdzīvot arī ar 22 centiem par piena kilogramu. Bet tikai izdzīvot. Ja subsīdijas nemaksā, 27 centi ir minimālā cena. Saimniecības, kurām lielas kredītsaistības, to neiespēj, ja ir piecas govis, ja attīstībā neiegulda, tikai uztur ģimeni, var izdzīvot. Un ja ar šādiem skaitļiem brauc uz Briseli?” domās dalās Normunds Ruķis. Viņš uzsver, ka piensaimnieki ir pateicīgi zemkopības ministram, kurš izprot piena lopkopību, ka piešķir 7,6 miljonus eiro. Parēķinot uz saimniecību, saņemtā nauda gan nenosegs viena mēneša zaudējumus. Mazs ielāps, bet tomēr ielāps. Vismaz kravu kombinētās lopbarības varēs nopirkt.
“Septembris ir grūts mēnesis visiem, oktobrī jau saņemsim dažādus maksājumus. Gaidot septembri, cerējām, ka kaut kas mainīsies, jo runāja, ka embargo pret Krieviju būs gadu. Nekas neliecina, ka tā notiks. Piena iepirkuma cena vidēji ir nokritusies par 30 procentiem. Pašizmaksa ir vidēji 30 centi par litru. Tagad viss atkarīgs, cik biezs kuram tauku slānis un cik daudz var optimizēt. Par attīstību nemaz nedrīkst runāt,” pastāsta zemnieks.
“Vienotnēm” kredītsaistību patlaban nav, banka nestāv aiz muguras paceltu roku, un Normunds Ruķis atviegloti nosaka: “Paguvām visu nomaksāt,” un tūlīt piebilst: “Toties sakrājušies nesamaksāti rēķini. Lopbarības piegādātāji ir saprotoši, gaida, kad saņemsim platībmaksājumus un segsim parādu. Tas, protams, nav pareizi, jo šī nauda būtu jāiegulda attīstībā, nevis jānoēd. Parādus samaksāsim un sāksim krāt jaunus. Kā tikt ārā no apļa?”
SIA “Vienotnes” ir 154 slaucamās govis, bet ganāmpulkā pavisam 273 liellopi. Tiek apsaimniekoti 400 hektāri. Barība ziemai lopiem sagādāta, labība 70 hektāros gandrīz nokulta. Pirmo rudeni ar pašu kombainu. “Ilgi krājām, nopirkām. Patlaban viss ir sagādāts, lai saimniekotu. Var, teiksim, pāris gadu neko negādāt, neieguldīt, bet pēc tam būs jāiegulda divtik un vairāk. “Lai strādātu arī rīt, šodien jādomā par cilvēkiem, lai viņi saņemtu algu. Nav viegli samaksāt nodokļus. Varam optimizēt strādājošo skaitu, bet ko darīsim pavasarī, vasarā? Kaut darba ziemā mazāk, strādājošos neatbrīvošu,” būtisku argumentu min uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. “Vienotnes” ir darba devējs vairāk nekā desmit cilvēkiem.
“Šī nav ekonomiska, bet politiska krīze, un tādai pāri tikt grūti. Ekonomisko var paredzēt, analizēt,” uzsver Normunds Ruķis.
Uz protesta akciju Briselē viņš dosies piekto reizi. Zemnieks labi atceras, kā Valdis Dombrovskis solīja, ka no Krievijas embargo cietušajiem būs dotācija, lai Latvijas zemnieki nesaņemtu mazāk par ES vidējiem maksājumiem. Bet Dombrovskis ir prom un tagadējā valdība neko neesot solījusi. Lai gan saka, ka nākamgad zemnieki saņems vairāk, tā nav, Normunds Ruķis uzsver, ka aploksne kļūst plānāka, jo valsts vairs nepiemaksās.
“Bez cerības dzīvot nedrīkst, ceram, ka būs labāk. Ir zemnieki, kuri samazina slaucamo govju ganāmpulku un pāriet uz gaļas lopu audzēšanu, dažas mazās saimniecības tiek likvidētas. Katrs pats meklē izeju, bet tā nevar atrisināt šobrīd būtiskas problēmas. Tās neapšaubāmi ietekmēs nākotni,” viedokli pauž Normunds Ruķis.
Pirmdien Eiropas lauksaimniekus vienojošā organizācija “Cop/ Cogeca”, akcentējot bezprecedenta situāciju piena, cūkkopības, lopkopības, augļu un dārzeņu nozarēs un pieprasot tūlītēju rīcību no atbildīgajām Eiropas Savienības institūcijām, Briselē rīko protesta akciju. Tieši tad Briselē sāksies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde. Viena no galvenajām zemnieku prasībām – atvēlēt atbalstam piensaimniecībā apmēram 700 miljonus eiro no kopējā ES lauksaimniecības rezerves fonda, kurā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki un kurā tiek novirzītas arī soda naudas par pārsniegtajām kvotām. Eiropas lauksaimniecības komisārs Fils Hogans solījis, ka ārkārtas sēdes laikā tiks skatīts risinājums īpaši Latvijas piensaimniecības nozares atbalstam.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norādījis, ka piena nozares pārstāvji vienojušies par kopīgu prasību – iekasētās soda naudas par pārsniegto piena kvotu jānovirza piena nozarei, lai kompensētu krīzes radītos zaudējumus un dotu iespēju pārstrukturizēties. Tāpat, lai nozare tiktu galā ar naudas plūsmas problēmām, jāpalielina arī ES intervences cena, jo tagad noteiktā intervences cena piena produktiem neatbilst faktiskajām ražošanas izmaksām.
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādījusi, ka Briselē tiks pieprasīta solidaritāte ar lauksaimniecības sektoru, mazinot Krievijas embargo izraisītās sekas, un godīga peļņas sadale visā pārtikas ķēdē. “Tagad tikai astoņus procentus no cenas, kuru maksājam par maizi, un 20 procentus, ko maksājam par gaļu, nonāk pie zemniekiem. Tāpat lēmuma pieņēmējiem Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un ministriem ir jāvienojas par pasākumiem, kas mazinātu cenu svārstības ilgtermiņā, kā arī par pasākumiem jaunu tirgu atrašanai,” sacījusi Maira Dzelzkalēja.
Komentāri