Attālinātas tiesas sēdes kā jauna iespēja pie mums parādījušās pat labu brīdi pirms pandēmijas, taču pašreizējo epidemioloģisko apstākļu iespaidā videokonferences režīms tiesu darbā ir kļuvis kā ierasta alternatīva.
Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Nataļja Grehova “Druvai” atklāja, ka videokonferences iekārtas Cēsīs esošajā tiesā uzstādītas jau 2016.gadā. “Kopš tā laika arī uzsākta atsevišķu lietu izskatīšana videokonferences režīmā,” šo piecu gadu laikā pieredzētās pārmaiņas tiesnešu ikdienas darbā iezīmē N.Grehova, apliecinot, ka nu jau tas notiek katru dienu. Ar videokonferences starpniecību rīkoto tiesas sēžu skaits palielinās katru gadu. Vidzemes rajona tiesas pārstāve uzsver šo iespēju ne kā pandēmijas piespiedu risinājumu, jo lietas dalībniekiem – gan privātpersonām, gan iestādēm – tiesa kļūst pieejamāka, lieki netērējot laiku fiziskai nokļūšanai līdz tiesai.
Tiesā Cēsīs divas sēžu zāles ir aprīkotas ar videokonferences iekārtām, kuras tiek aktīvi izmantotas. Papildu šim risinājumam lietas ir iespējams skatīt arī Microsoft Teams (MT) platformā. Izmantojot MT, tiesnesim un visiem lietas dalībniekiem jābūt datoram, planšetei vai vismaz mobilajam telefonam, kas aprīkoti ar kameru. Ja dalībniekiem šāda iekārta ir, tiesa e-pastā nosūta saiti un notiek saslēgšanās videokonferences režīmā. Tiesnesis, redzot visus lietas dalībniekus datora ekrānā, var novadīt procesu attālināti, sēžot kabinetā. Savukārt no tiesas sēžu zālēm tiek vadītas sēdes, izmantojot Cisco Webex Meeting platformu. Lietas dalībnieki tieši tāpat pieslēdzas ar datoru vai citu viedierīci, taču šo saslēgumu nodrošina Tiesu administrācija (TA). Tiesneši Cēsīs apliecinājuši, ka aktīvi tiekot izmantots kā viens, tā otrs risinājums. Taujāta par ilgāku sēdes norisi, N.Grehova atzina – reizēm rodas grūtības saslēgšanas stadijā tehnisku problēmu vai lietas dalībnieku nemācēšanas dēļ, kā arī ir nozīme interneta pieslēguma jaudai.
Vaicāta par darba specifiku tieši pandēmijā, N.Grehova atgādina – tiesu darba galvenie nosacījumi šajos apstākļos minēti jau pērn jūnijā pieņemtajā un joprojām spēkā esošajā ““Covid-19” infekcijas izplatības pārvaldības likumā”.
Lasot šo likumu, redzams – līdzīgi kā visās jomās, arī tiesu sistēmā uzsvērta atteikšanās no klātienes kontakta. Tas pirmām kārtām nozīmē pēc iespējas lietu izskatīšanu rakstveida procesā, protams, ja vien ir iespējams nodrošināt lietā iesaistīto personu procesuālo tiesību ievērošanu, kā arī tiesa kādu citu apstākļu dēļ nav atzinusi nepieciešamību konkrēto lietu skatīt mutvārdu procesā. Ja mutvārdu process ir vajadzīgs, tad epidemioloģiskās drošības labad arī tiek izmantota dalībnieku saslēgšanās videokonferencē. Šādā formātā vadītajās sēdēs personu parakstus aizvieto ar viņu apliecinājumiem mutvārdos, kas tiek fiksēti tiesas sēžu audioierakstos, teikts likumā. Iebilst pret attālināto tiesas sēdi dalībnieki gan var. Šādas tiesības paredzētas kā administratīvā pārkāpuma procesa, tā kriminālprocesa dalībniekiem, savukārt pārējās lietās pieteikts – ar objektīvu pamatu iebilst var tikai tās fiziskās personas, kuras nepārstāv advokāts.
Dalībnieku iebildumi pret attālināto lietas izskatīšanu tiekot arī saņemti, jo ne visiem ir pieejams vajadzīgais tehniskais nodrošinājums: viedierīce ar kameru un tīmekļa pieslēgums. Taču Vidzemes rajona tiesas pārstāve atzīst, ka “jūtama arī psiholoģiska rakstura pretestība attālinātam tiesas procesam, jo lietas izskatīšanai klātienē ir pierasta, zināma kārtība, pazīstama vide, turpretī lietas dalībnieku atrašanās ekrānā ir kaut kas jauns un, iespējams, mulsinošs”. Ja lietas izskatīšana nav iespējama nedz rakstiski, nedz videokonferences režīmā, infekcijas izplatības pārvaldības likums pieļauj tiesas sēdes klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
N.Grehova gan vērš uzmanību, ka ārkārtējas situācijas laikā tiesām izvirzīts papildu regulējums. Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu jau tieši un nepārprotami noformulēts vēlējums – maksimāli izmantot rakstveida procesu vai lietas skatīt attālināti. Klātienē tagad sēdes pieļaujamas vien tad, ja abi iepriekšminētie risinājumi nav iespējami un lieta turklāt ir saistīta “ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību”. Ja tiesību aizskāruma vai steidzamības nav, tad šie pagaidu noteikumi atļauj lietas izskatīšanu atlikt līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai.
Arī attālinātajās – atklātajās – tiesas sēdēs saglabāta iespēja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un klausītājiem piedalīties, ja tas ir tehniski iespējams. Klātienē notiekošajās sēdēs žurnālisti un klausītāji var tikt ielaisti tikai, ja iespējams ievērot aktuālos ierobežojumus attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās. Vidzemes rajona tiesas namos līdz šim nav bijuši lūgumi par iespēju vērot tiešsaistes sēdes, taču joprojām bijuši klausītāju un mediju pārstāvju lūgumi piedalīties attālināti rīkotajās tiesas sēdēs.
Jāpiebilst, ka arī TA nupat sākusi informatīvu kampaņu “Ērtība ir vērtība!”, lai popularizētu e-pakalpojumus šajā jomā. Ar animācijām un infografikām iecerēts skaidrot dažāda rakstura e-pakalpojumus, tostarp Zemesgrāmatas pakalpojumus, naudas līdzekļu atmaksu no TA kontiem, e-veidlapu iesniegšanu, kā arī stāstīt par iespējām tiešsaistes tiesvedības gaitā.
Komentāri