Veicot arheoloģiskos izrakumus Valmieras pilsdrupās, 14. gadsimta slānī gūtas liecības par Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa pēdējo neizpētīto daļu.
Pils jumtu kārniņi, krāsns podiņi, jātnieka piesis, svečturis, kas turējis sveci pils telpu izgaismošanai, šaujamieroča mēlīte, naži, katla malas fragments, zāģis, īlens, baltmāla pīpes, kam bijuši gari kāti, svina lodes, fajansa trauciņš zālēm vai dārgai garšvielai, apavu apkalumi, zirglietas, atslēgas ieejai 17.gadsimta ēkā, monētas, zīmodziņš, aproce, sprādze, saktas – tā ir daļa no atradumiem izpētes teritorijā. Darbi turpināsies, dokumentējot atradumus, kā arī pētot to izcelsmi un pielietojumu. “Kad atradām aproci, bija pārsteigums. Šajā gadsimtā? Nevar būt! Bet tad sāku lēnām pārdomāt, ka tolaik tomēr bija tādas ar atlocītiem galiem un burvīgu ornamentu. Monētu ir daudz, turklāt ar tām kopā arī zīmodziņš,” par atradumiem stāsta viena no izpētes darbu vadītājām, Latvijas Vēstures institūta arheoloģe Tatjana Berga. Viņa arheoloģiskās izpētes darbus pils teritorijā kopš 1988.gada vadījusi vairākkārt.
Pirmie arheoloģiskās izpētes darbi Valmieras pils teritorijā notikuši 1937.gadā, kad arheologi pētīja periodu pirms pils būvniecības. Jau citu arheologu vadībā izpētes darbi turpinājušies arī 1938.gadā.
Izpētes laikā atrastās vēstures liecības nogādātas Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtā, kur tiks veikta to pirmapstrāde. Tās tiks restaurētas un nogādātas Valmieras muzejam, lai iekļautu pils ekspozīcijā.
Komentāri