Valdība šodien uz nedēļu atlika lemšanu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lūgumu piešķirt 280 657 eiro finansējumu Smiltenes novada Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas projektam.
Valdība sākotnēji sliecās neatbalstīt līdzekļu piešķiršanu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un ieteikt Smiltenes pašvaldībai aizņemties līdzekļus projekta īstenošanai.
Jautājumā iedziļināties vēlējās pati Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), lai saprastu, kāda ir situācija ar budžeta līdzekļiem.
Par līdzekļu piešķiršanu iestājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), uzsverot, ka dambis ir jāsaved kārtībā, lai neatkārtotos Lubāna ezera scenārijs.
VARAM skaidro, ka ir steidzami nepieciešams rekonstruēt Tepera ezera hidrotehniskās būves, lai novērstu katastrofas risku, kas var rasties ezera dambja pārrāvuma rezultātā.
Pagājušā gada ziemā Tepera ezera dambī tika konstatēti bojājumi, kas rada riskantu situāciju. Labvēlīgu laika apstākļu rezultātā nopietns apdraudējums vēl nav radies, taču nav garantiju, ka apdraudējums neradīsies nākotnē.
Tepera ezera dambis ir četru ezeru kaskādes svarīga sastāvdaļa, un, tam pat daļēji sabrūkot, applūdīs lielas Smiltenes novada teritorijas aptuveni 20 hektāru platībā, tostarp vairākas individuālās dzīvojamās mājas un viesu nams “Brūzis”. Dambja pārrāvums var radīt ķēdes reakciju, krasi pieaugošā spiediena rezultātā izraisot arī aizsargdambju pārrāvumus hidroelektrostacijās Abula upes lejtecē.
Smiltenes novada pašvaldībā jau 2007.gadā ir izstrādāts tehniskais projekts “Smiltenes pilsētas Tepera ezera hidrotehnisko būvju rekonstrukcija”, kas paredz rekonstruēt zemes aizsprostu, plānojot filtrācijas ūdeņu pārtveršanu, veikt mūrētās sienas rekonstrukciju un jauna asfaltbetona seguma izbūvi, rekonstruēt ūdens novadbūvi un izlaidi, kā arī attīrīt no sanesumiem Tepera ezera augšdaļu.
Kopumā hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai nepieciešami 561 315 eiro, no kuriem 30% jeb 280 657 eiro segs pati pašvaldība.
LETA
Komentāri