Piektdiena, 3. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Atklāj piemiņas plāksni Jānim Cimzem

Druva
200811202047249294

Pie Raunas pagasta “Mētrainēm”, kas atrodas Cimzā, valsts svētkos tika atklāta piemiņas plāksne Jānim Cimzem –

pedagogam, tautas dziesmu vācējam un harmonizētājam, ērģelniekam. Te, Cimzas pusmuižā, viņš dzimis. “Nesapratu, kāpēc Jānim Cimzem piemineklis ir Raunā, nevis te, Cimzā, pie mājas, kurā Cimze dzimis. Izrādās, tā bijis domāts, bet tolaik māja bijusi kokos ieaugusi, noplukusi, kā pie tādas likt,” pastāstīja piemiņas iemūžināšanas ieceres autors Raitis Zariņš un atzina, ka viņam doma par piemiņas plāksni radusies jau pirms gadiem astoņiem.

Diemžēl pārmaiņu laikā “Mētraines” no mežniecības pārvaldījuma pārgāja valsts īpašumā, tad deviņas ģimenes šajā mājā dzīvokļus privatizēja. Kā jau mājai, kam daudz īpašnieku, tikai ar Raita Zariņa un Gunta Pelša iniciatīvu izdevās sakopt apkārtni. “Rīkojam talkas. Pats esmu uzņēmies vasarā pļaut zāli,” “Druvai” pastāstīja mājas pārvaldnieka vietnieks Guntis Pelšs. Ne viens vien kaimiņš apšaubījis, vai tāda piemiņas plāksne vispār vajadzīga, dažs pat bildis, vai Jānis Cimze maz viņu mājā dzimis. Ne visi “Mētraiņu” iedzīvotāji arī piedalījās svinīgajā plāksnes atklāšanā. To izgatavojis mākslinieks Māris Apinis.

“Ja savu mājas priekšu nekopsim, tad par kādu Latviju varam runāt,” sacīja Raitis Zariņš un “Druvai” pauda gandarījumu, ka pavisam drīz būs sakārtota arī mūra kūts ēka, kurai jumts jau gandrīz iebrucis. Iedzīvotāji to pārdevuši un jaunais saimnieks neļaus tai aiziet bojā.

“Cimza kļūst aizvien sakoptāka. Man saglabājušās fotogrāfijas, kurās redzams, kāda kolhoza laikā izskatījās tagadējā “Raunas bruģakmens” teritorija,” stāsta Raitis Zariņš, kurš kaimiņiem brīvā laikā rosina strādāt, lai sakoptu apkārtni.

Svinīgajā brīdī pagasta padomes izpilddirektore Evija Zurģe pateicās Raitim Zariņam un citiem “Mētraiņu” iedzīvotājiem par paveikto. Valsts svētkos Raitis arī saņēma pašvaldības pateicības rakstu.

Todien jubilejas reize bija arī brāļu draudzes Cimzes saiešanas namam, kas pirms četriem gadiem tika atklāts turpat Cimzā. Sarīkojumā, kas notika saiešanas namā, Raunas ev.lut.baznīcas kora vadītāja Ilona Pakalna pastāstīja par Jāni Cimzi, viņa devumu latviešu kultūrā.

“Pirms Jāņa Cimzes latviešiem nebija savas kora mūzikas, repertuārā bija vien vācu skaņdarbi un garīgā mūzika. 1872.gadā viņa izdotā “Dziesmu rota” apvīta ar visdažādākajiem epitetiem – no hameleona līdz latviešu kora mūzikas bībelei,” uzsvēra Ilona un pastāstīja par “Dziesmu rotas” abām daļām. “Par “Dārza puķēm” mēs saucam vācu dziesmas, jo tās gandrīz visas no dārznieka sētas, koptas un zemē, tautā ieaugušas. Par “Lauku puķēm” jāsauc latviešu tautasdziesmas, jo tās pašas no sevis dīgušas, šur un tur ziedējušas, uz grāvjiem, ceļa un meža malās un citur. Nevarēju un nevarēju atstāt neuzņemtas šās sīkās puķītes, kas tā mīlīgi un pazemīgi skatās acīs. Bija tās jāpaņem kronī, ar ko latvieša dzīvi pušķot,” tā rakstījis Jānis Cimze, uzsvērdams, ka latviešu tautas dziesmas ir vienīgā manta, kas mums no tēvu tēviem atlikusi.

Raunēniešu sarunā par Jāni Cimzi netika aizmirsts arī skolotāja Jāņa Cimzes un skolnieka Baumaņu Kārļa konflikts, kas aizsākās pēc 1. Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, kad abi kļuva niknākie ienaidnieki, līdz Jāņa Cimzes mūža galam. Viņu vārdi latvju mūzikā tiek minēti blakus.

“Jānis Cimze ir raunēnietis. Piemiņas plāksne pie mājas Cimzā tam vēl viens atgādinājums. Es ceru, ka aizvien mazāk būs raunēniešu, kuri nesapratīs, kāpēc pagastā ir tāda vieta Cimza,” sacīja Ilona Pakalna.

LELB mācītājs Guntars Ceipe atgādināja, ka Jāņa Cimzes vecāki bijuši dievbijīgi, hernhūtiešu atbalstītāji, ar Dieva vārdu cēlušies un sagaidījuši saules rietu. Cimzes brāļu draudzes misija, kas jau četrus gadus te darbojas, ir uzņemta Eiropas Kontinentālās provinces brāļu draudžu sastāvā.

“Šī vieta ir ierakstīta pasaules vēsturē,” sacīja mācītājs Guntars Ceipe.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi