Tūkstošiem cilvēku Cēsu rajonā sestdien nedevās pie miera, lai baudītu piedzīvojumiem bagātu nakti. No Francijas aizgūtā ideja vienu maija nakti muzejos padarīt īpašu Latvijas un arī Cēsu muzejos atsaucību gūst piekto gadu, Vecpiebalgā ceturto.
Cēsīs pēc Muzeju nakts norisēm aplēsts, ka Jauno pili, Viduslaiku pilsdrupas un Pils dārzu četrās
nakts stundās apmeklējuši 8200 skatītāji. Tas ir vairāk nekā pirms gada. Četri teatralizēti uzvedumi, brīvdabas kino skatīšanās, renovētās
Jaunās pils telpu aplūkošana, pilsētas panorāmas vērošana no torņa, sešas izstādes, viduslaiku spēles – tas viss Muzeju nakts apmeklētājiem bija par velti. Viesu uzņemšanai un sagatavošanās darbiem no pilsētas domes budžeta „Vidzemes Vēstures un tūrisma aģentūrai” bija atvēlēti 500 lati.
Parādē, kas Cēsīs, Pils laukumā ievadīja starptautisko Muzeju nakti ar devīzi „Ceļojums”, izrādot muzeja krājumu ceļošanas tērpus un priekšmetus,
piedalījās vēsturiski dokumentēti personāži – 15. gadsimta Cēsu hronikā minētais Žilbērs de Lanuā un 19. gadsimta ceļotāji, rakstnieki brāļi Kaudzītes. Notika arī transporta līdzekļu parāde, pārvietojoties ar atsperratiem, velosipēdiem, motocikliem un autobusu.
Muzeju nakti vainagoja pusnakts uzvedums – stāsts par pils Balto dāmu. Tajā līdzdarbojās 200 cēsnieki –
muzeja darbinieki, Cēsu koru dziedātāji un dejotāji. „Ar prieku uzņēmu muzejnieku ieceri viduslaiku pilsdrupu pakājē atdzīvināt Cēsu hronikā aprakstīto leģendu par pils Balto dāmu. Ceļojot pa Norvēģiju, biju redzējusi, cik lieliski var veidot uzvedumus blakus pilsdrupām, bet Cēsu pilsdrupas pārspēj visu. To klātbūtne ir kā radīta mākslas un vēstures saplūšanai, kur nu vēl naktī – gaismās un mūzikā,” uzsvēra uzveduma režisore Inese Lāce.
Īpašajā naktī par maksu tika piedāvātas tūrisma iespējas, kur vienlaikus var uzņemt ierobežotu skaitu apmeklētāju – braucienā pa pilsētu ar padomju gadu autobusu – 24, viduslaiku pilsdrupu apskatē – 70. Gribētāju lukturīšu gaismās pa šaurām vītņu kāpnēm pacelties līdz viduslaiku torņa jumta korei bija daudz vairāk, tāpēc nakts melnumā pie ieejas pilsdrupās visu laiku gaidīja rinda, kuru izstāvēja 350 cilvēki. Vienlaikus pilsētu nakts gaismās varēja skatīt arī no sv. Jāņa baznīcas torņa.
Liela interese par Muzeju nakti bija arī Vecpiebalgā. „Strādājām bez elpas, kaut ko tādu nebijām gaidījuši,” „Druvai” atzina Vecpiebalgas muzeju apvienības „Orisāre” speciāliste Ilona Muižniece. K.Skalbes, brāļu Kaudzīšu un A.Austriņa muzeju sestdienas naktī apmeklēja gandrīz 500 interesentu. Muzeju nakts beidzās pulksten vienos, kad „Saulrietos” bija izēsts katls ar bukstiņputru un viesi – latviešu literatūras zinātnieki, piebaldzietes Ausmas Cimdiņas rosināti, nodziedāja „Brūklenāju” vecajā meldijā.
Arī nītaurieši piedalās akcijā “Muzeju nakts”. Idejas autore Dace Eipure stāsta, ka Nītaure ir pietiekami sena un vēsturiska vieta, lai arī šeit rīkotu nakts pasākumu. Tas notiek jau otro gadu.
Cilvēkiem bija iespēja apmeklēt gan pareizticīgo, gan ev. lut. baznīcu, kur bija uzstādīts liels ekrāns, kurā redzami attēli par iepriekšējā gada pasākumiem baznīcā. Pagasta padomes mazajā zālītē tika atklāta Nītaures vēstures izstāde, bet Vaļņu kalnā kurināts ugunskurs un apmeklētāji cienāti ar tēju. Interesentu bija daudz, bet īpašu interesi par pagasta vēsturi izrādīja jaunieši.
Darbā līdz diviem pēc pusnakts Muzeju nakts Cēsīs pagāja arī Zvaigznes grāmatu nama pārdevējām. Grāmatu nama plaukti krietni patukšojās, jo vakara un nakts stundās grāmatas pirkt par puscenu vēlējās simtiem pircēju, kurus nebaidīja arī garās rindas, kas aizlocījās gar grāmatu plauktiem.
Komentāri