Cēsu rajonā reģistrēti jau deviņi saslimšanas gadījumi ar A hepatītu. A hepatīts ir lipīga zarnu infekcijas slimība. Visbiežāk iespējams inficēties no slima cilvēka sadzīves kontaktu ceļā – ar sadzīves priekšmetu, ūdens un pārtikas starpniecību. Var inficēties, lietojot uzturā produktus, kas nav nomazgāti un pietiekami termiski apstrādāti, vai arī nekvalitatīvu dzeramo ūdeni. “Lai nesaslimtu, ir jāievēro ikdienas higiēna – roku mazgāšana pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas, kā arī pirms ēšanas. Uzturā jālieto tikai drošas izcelsmes ūdens, ja nav informācijas par tā kvalitāti, tad pirms lietošanas nepieciešams novārīt,” skaidro sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti un uzsver, ka, lai izsargātos no A hepatīta, ir iespējams vakcinēties. “A hepatīta simptomi ir slikta dūša, nogurums, apetītes zudums, drudzis, sāpes labajā paribē, tumšs urīns, dažas dienas pēc saslimšanas āda un acu baltumi kļūst dzelteni (dzelte). Pirmsdzeltes periods ilgst septiņas līdz 11 dienas, dzeltes periods – līdz divām nedēļām. Minēto simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu. Ar A hepatītu nevar inficēties no dzīvniekiem vai cilvēka, kas šķauda, klepo – A hepatīta galvenais izplatības ceļš ir fekāli-orālais,” skaidroja sabiedrības veselības aģentūras Valmieras filiāles infekcijas slimību epidemioloģijas daļas vadītāja Aina Muskova.
Pamatā saslimstība ar A hepatītu pagaidām ir Rīgā un Rīgas rajonā, 2008.gada septiņos mēnešos galvaspilsētā reģistrēti 324 saslimšanas gadījumi. Pērn šajā periodā bija vien divi saslimšanas gadījumi. Bet, ja Cēsīs vienā mēnesī reģistrēti jau deviņi saslimšanas gadījumi, tad iepriekš pēdējo septiņu gadu laikā kopā tikai divi.
Vēl briesmīgāks B un C hepatīts
B hepatīts ir viena no izplatītākajām infekcijas slimībām pasaulē. To izraisa vīruss, kas bojā aknas. Vīruss, kuru sauc par B hepatīta vīrusu (HBV), var izraisīt hronisku infekciju (vīrusa nēsāšanu visas turpmākās dzīves ilgumā), aknu cirozi, aknu vēzi, aknu mazspēju un nāvi.
“Ar B hepatītu var saslimt ikviens cilvēks – neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās un dzīvesvietas. Līdz 1998. gadam Latvijā katru gadu vairāk nekā 400 dažāda vecuma cilvēku saslima ar B hepatītu, un gandrīz desmit procenti no pārslimojušiem ik gadu mirst no komplikācijām. Pēdējo gadu laikā un it īpaši šajā gadā ir parādījusies tendence vīrushepatītu saslimšanu skaitam strauji pieaugt. Ar B hepatītu var inficēties, tieši kontaktējot ar inficēta cilvēka asinīm vai organisma šķidrumiem, piemēram, tuvos sadzīves kontaktos ar HBV nēsātāju ģimenē, mācību iestādē, internātā, kopmītnēs, kopīgi lietojot adatas un šļirces intravenozo narkotiku ievadīšanai, kopīgi lietojot asus priekšmetus, piemēram, žiletes, dzimumkontakta laikā, ja partneris ir vīrusa nēsātājs, dažādu ar asinīm saistītu manipulāciju laikā – tetovēšana, ausu caurduršana vai nesterilu instrumentu lietošana, dzemdību laikā auglim virzoties pa dzemdību ceļiem vai grūtniecības laikā, ja traumēta placentārā barjera,” skaidro SVA speciālisti. B hepatītam nav specifisku ārstēšanas metožu, tādēļ tā novēršana ir tik svarīga. Vienīgais efektīvais aizsardzības veids ir vakcinācija. Pilnīgai aizsardzībai nepieciešamas trīs vakcīnas devas.
Vīrusa hepatīts C ir akūta vai hroniska vīrusa izraisīta infekcija. Lielai daļai C hepatīta slimnieku
nav simptomu vai arī tie ir nespecifiski. Tikai ceturtajai daļai slimnieku parādās dzelte.
Jāatzīst, ka vakcīna pret vīrushepatītu C līdz šim nav izgudrota, bet jāņem vērā, ka inficēt citus cilvēkus ar C hepatītu, ja ievēro elementāru piesardzību, praktiski ir neiespējami.
Ārstēšana ir smaga un ilga, slimība izraisa smagas komplikācijas.
Komentāri