Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

ASV vēstnieks par Cēsīm, Latviju un vērtībām

Andra Gaņģe
Vestnieks 1

Kopš februāra Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā ir Kristofers Tods Robinsons. Viņa pieredze diplomātiskajā dienestā saistīta ar Austrumeiropu, strādājis arī Irākā, Nikaragvā, Kanādā, ASV misijā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Vīnē.

K.T.Robinsons atzīst, ka Latvijas un ASV sadarbības saites ir dziļas un turpina stiprināties ne tikai valstiskā līmenī, bet arī iedzīvotāju starpā, un, stāstot par iespaidiem Cēsīs, ir sajūsmā par redzēto un saka, ka te vēlas viesoties atkal un atkal.

– Strādājot Latvijā piecus mēnešus, jums krājušies iespaidi. Vai tas ir tas, ko gaidījāt, vai kas pārsteidzošs, ko pavisam neiedomājāties?

– Ir daudz brīnišķīgāk, nekā biju domājis. Daļēji to saku kā joku: kad sāku darbu, Latvija uzvarēja hokejā, tad bija Dzies­musvētki. Un tas viss manos pirmajos piecos mēnešos Latvijā! Fantastisks stāsts. Ko tad darīšu visus pārējos gadus, ja latiņa ir tik augstu?!

Bet tagad nopietnāk. Latvija, protams, ir daudz kas vairāk, ir sabiedrotais NATO, labs sadarbības partneris, draugs. Pirmajos mēnešos esmu bijis reģionālajās vizītes, iepazinis daļu valsts, saticies ar gandrīz visiem ministriem, esmu ieraudzījis mūsu sadarbības dziļumu. Mēs, protams, sadarbojamies drošības jautājumos, bet viens no iemesliem, kāpēc esmu Cēsīs, gribam padziļināt ekonomiskās saites, arī sadarbību kultūras jautājumos, un Cēsis ir pilsēta ar dziļu kultūras ietekmi.

Pērn atzīmējām ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgadi. Mūsu plāns ir domāt, kā būvējam nākamos simts gadus, lai abas nācijas būtu daudz bagātākas un drošākas. Un pēc sava darba pirmajiem mēnešiem Latvijā man jāsaka, ka esmu sajūsmā par iespējām, ko redzu.

– Sākot pildīt vēstnieka pienākumus Latvijā, jūs esat uzsvēris arī abu valstu sabiedrību saišu stiprināšanu. Vai var teikt, ka Latvijas un ASV iedzīvotājiem ir līdzīgas vērtības?
– Jā, noteikti. Ir daudz kopēja, tās ir apņemšanās ievērot demo­krātijas principus – vārda brīvību, cilvēktiesības -, aizsargāt tās institūcijas, ko daudzu gadu garumā esam uzbūvējuši. Vienmēr domājam par NATO kā par militāru organizāciju, bet NATO darbojas tāpēc, ka mums ir kopīgas vērtības. Jūnijā biju “Lampas” festivālā, man ļoti patika diskusija, kas bija tieši par nozīmīgākajām vērtībām, sākot no aizsardzības, cilvēktiesībām, tajā skaitā, piemēram, par jautājumu, kā izturamies pret veciem cilvēkiem.

Svarīgi par šīm vērtībām runāt un tās aizsargāt. Jo tas ir tieši tas, kam Krievija uzbrūk, to latvieši no savas vēstures zina labāk par daudziem citiem. Jūs skaidri zināt, kas šobrīd likts uz spēles Ukrainā, un savā ziņā tas ir pat lielāks par Ukrainu, jo tas ir uzbrukums visam, kam mēs ticam, tāpēc ir svarīgi uzturēt savstarpējās attiecības, attiecības no cilvēka uz cilvēku. Krievija grib sašķelt sabiedrības iekšienē un grib atdalīt vienu no otras. Tāpēc prieks par visām kultūras programmām, kas ar mūsu vēstniecības līdzdalību notikušas Cēsīs, Cēsu novada iedzīvotāji piedalījušies apmaiņas programmās. Un, piemēram, svarīgi tas, ko jūs (“Druvas” redakcija- aut.) darāt katru dienu – nodrošināt brīvas informācijas pieejamību, aizsargājat to. Tas ir mūsu sabiedrības pamats, pamatvērtības. Un tāpēc ar prieku skatos nākotnē, ka mēs varēsim to turpināt.

– Nevaru jums nepajautāt par konsekvencēm, kas izriet no pēdējo mēnešu aktualitātēm Krievijas militārajā sektorā, ar privāto militāro grupējumu “Vagner”, kura vienības atrodas Baltkrievijā.
– Atkārtošu prezidenta (ASV) Baidena teikto, ka esam apņēmības pilni aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru. Latvijā turpinās ASV militāro vienību rotācija. Nesen tikos ar ASV ģenerāli, kura padotības kareivji atrodas šeit, viņš bija sajūsmā par sadarbību ar Latvijas spēkiem, mēs turpinām viens no otra mācīties. Un tas, ka esam šeit, jau ir signāls Maskavai, ka nekāda agresija netiks paciesta.
Varu tikai uzteikt Latvijas valdību, kas jau tik daudz ieguldījusi valsts aizsardzībā. Drīzumā Latvija grasās iepirkt ASV aizsardzības sistēmas, tas vēl padziļinās spēcīgo sadarbību militārajā jomā – mācībās, aizsardzībā.

Runājot par vāgneriešu grupējumu, manuprāt, vēl par agru secināt, ko varam nolasīt no tā, ka kāda daļa atrodas Baltkrievijā. Bet ASV novirzījusi vēl papildu līdzekļus Latvijas robežu aizsardzībai, un sadarbību šajā virzienā turpināsim. Arī es esmu bijis un iepazinies ar situāciju uz Latvijas robežas. Esmu pārliecināts, ka sadarbība un lēmumi, ko kopā pieņemsim, ir pamats, lai Latvija būtu droša.

– Jūs kā diplomāts esat strādājis Krievijā, Baltkrievijā. Jūsu pārdomas – vai Krievija un Baltkrievijai no draudīga, bīstama kaimiņa kādreiz varētu kļūt par sadarbības partneri?
– Ļoti grūti iesaistīties hipotētiskos pieņēmumos. Tas, ko esam redzējuši attiecībā uz Krieviju –Krievija pārkāpusi pilnīgi visus dokumentos ierakstītos nosacījumus, līgumus, ko jebkad parakstījusi. Ko tā dara ar saviem cilvēkiem? Apspiež. Iznīcina vietējos uzņēmumus. Tā ir drošības dienestu mafijas valsts. Manuprāt, to nedara viens cilvēks. Un tas, visticamāk, ir izaicinājums, ar ko mums nāksies saskarties vēl vismaz vienu paaudzi. Tās ir briesmas un draudi, ko Latvija pati ļoti labi saprot. Tāpēc jāturpina sadarboties. Un esmu ļoti pārliecināts par šo sadarbību.

– Tradicionāli vēstnieki, sākot darbu Latvijā, izvēlas apmeklēt lielās pilsētas, jūs jau pastāstījāt, kāpēc esat izvēlējies Cēsis. Kādi ir iespaidi?
– Pilsēta ir ļoti skaista. Sarunā ar mēru pajokoju, ka gribētu te vēstniecību. Pilsēta ir brīnišķīga un iekļaujoša. Man bija liels prieks dzirdēt, cik atvērtām sirdīm iedzīvotāji uzņēmuši Ukrai­nas kara bēgļus. Pirmajā, briesmīgākajā laikā te bija ap 700, tagad 400 ukraiņu. Tas, kā viņus sagaidīja, daudz pasaka par pilsētu, novadu, tā kultūru, iedzīvotājiem.

Man jo liels prieks atbraukt te ciemos. Mani interesē vēsture. Tā loma, kas Cēsīm bijusi saistībā ar seno pili, ar Latvijas karoga vēsturi, tas viss kopā ir aizraujoši. Bet gribu uzsvērt, ka Cēsis redzu kā pilsētu ar nākotni, šurp pārcēlušies daudzi uzņēmumi, jums ir lielisks kultūras centrs. Tas parāda visas tās iespējas, kas Latvijā ir kādā vietā.

Atgriezīšos Cēsīs jau pilsētas svētkos (saruna notika 23.jūlijā -aut.), drīz viesos atbrauks mamma un māsa, arī viņas atvedīšu uz Cēsīm, jo te ir brīnišķīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi