Trīs meitenītes un pieci puikas bija izlēmuši, ka jāpārbauda Cēsu dzemdību nodaļas kolektīva spēki, jo pasaulē nāca tikpat kā vienlaikus.
Kolēģi, kas 22. jūlija rītā nākuši saņemt dežūru, vecmātei Irēnai Dukaļskai vaicājuši – kāpēc tāda kā sagurusi? Kad paskatījušies jaundzimušo reģistrā, apjukuši- tik mazo, cik reizēm nedēļā, ticis kolēģei vienas dežūras laikā.
“Nu, forši, ka astoņas jaunas dzīvībiņas! Labi jūtas mammas un bērni. Ir labi padarīta darba sajūta. Reizēm, pieņemot vienas dzemdības, jūties kārtīgi pastrādājis, kad ir astoņas, tad par to vairs nedomā. Bet gāja labi. Liekas, ka šādos gadījumos vienmēr kāds no augšas nāk palīgā,” tā vecmāte Irēna un joko: “Darbs mani mīl. Un jau 27 gadus tas ir cieši pie sirds. Darbs, kuram uzreiz ir atdeve, jaukais rezultāts.”
Tajā dienā un naktī vecmāte roku rokā strādājusi ar ārstēm Sandru Kumpiņu un Ingūnu Zupu, bērnu māsu Gaidu Zēģeli un sanitārīti Ingu Īzaku.
“Parunājos ar mammām, jo viņas taču ir ļoti satrauktas. Piepalīdzēju visā,” tā sanitāre Inga, bet Gaidas māsa saka:
“Vienu mazo dabūju noķert, jo divi dzima reizē. Irēna skrēja no vienas mammas pie otras. Katrs mirklītis ir svarīgs, bet manējo nebija grūti noķert, pats ieslīdēja rokās. Tas notika 45 minūtes pēc pusnakts, un tajā pašā brīdī jaundzimušais ieraudājās arī blakus zālē. Rīgas dzemdību namā šāda diennakts būtu pierasta, bet mēs bijām gan piekusušas, gan laimīgas.”
Mediķiem nav tiešas atbildes, kāpēc 21. un 22. jūlijs bijis tik bērniem bagāts. Šajā nedēļā mainās mēness fāzes, dažas dienas pirms lielās dzimšanas bijušas mierīgas. Bet reizi mēnesī vienmēr esot kāda diena, kad bērni kā sarunājuši grib spalgi iekliegties, sveicinot pasauli. Arī mediķiem jāpiekrīt – tas, kurā brīdī lielais notikums būs klāt, ir Dieva ziņā. Profesionāļi var būt tikai blakus, lai palīdzētu.
Nav tā, ka līdzīgs bērnu dzimšanas bums iepriekš nebūtu gadījies. Vecmāte Irēna atceras – padomju laikos bijis jau pierasts, ka dienā var pieteikties arī desmit, pat četrpadsmit mazuļi. Citas vecmātes atcerējās, ka veiksmīgi tikušas galā ar piecām, septiņām dzemdībām dežūras laikā.
“Un tomēr tādos brīžos tu jūti, cik intensīvi strādā pelēkās smadzeņu šūniņas. Tev ir jāredz ne tikai tas, kas notiek konkrētajā brīdī, bet jāizdomā pieci soļi uz priekšu. Katras dzemdības sākas un beidzas, katras ir atšķirīgas. Un no malas ir grūti saprast, ka Irēna tobrīd ir atbildējusi par 16 cilvēkiem. Vecmāte domā par abiem- bērnu un mammu,” tā vecmāte Iveta Reķe.
Mazie braši- katrs svarā no trim līdz četriem kilogramiem -, un arī pagari augumā. Prieks par bērniņu ir trijās cēsnieku, divās liepēniešu, vienā līgatniešu un drustēniešu ģimenē, kā arī viena meitiņa pavisam drīz ieraudzīs dzimtās mājas Valmieras rajona Brenguļu pagastā.
“Līdz zemei paldies visiem, kas mums palīdzēja. Visas esam tikušas pie bērniņiem un laimīgas. Ir tik skaists laiks, pats vasaras viducis, un mums ir bērni,” sacīja mammas, kuras uz fotografēšanos atnāca kopā ar mazajiem un draudzīgi čaloja ar vecmāti Irēnu. Viņām visām šis burvīgais laiks paliks atmiņā, kad mazie paaugsies, varēs arī dēliem un meitām izstāstīt. Un, kas zina, varbūt 20 stundu laikā dzimušie bērni vēl kādreiz dzīvē satiksies.
“Druva” jau rakstīja, ka maijā būtiski pieauga jaundzimušo skaits. Mediķi gan neslēpj, ka dzemdību varētu būt vēl vairāk, jo bērnu, tāpat kā prieka pasaulē nevar būt par daudz. Jūnijā Cēsu slimnīcas dzemdību nodaļā piedzimuši 34 , bet jūlijā 30 mazie. Šogad kopā mūsu slimnīcas dzemdību nodaļā jau piedzimuši 274 bērni.
Komentāri