
Daļa pirms gadu desmitiem stādīto aroniju plantāciju ir aizaugušas un pārvērtušās mežā. Savukārt tiem, kas mēģinājuši kopt un atjaunot stādījumus, nav viegli ogām atrast noieta tirgu, lai no darba gūtu arī peļņu.
Daļa aroniju audzētāju atzīst, ka šīs ogas ir specifikas,
to realizācijas iespējas Latvijā vēl nav pietiekami apzinātas. Taču raža aroniju krūmiem
ir ik gadu, un tie ir viegli kopjami.
Imants Āboliņš no Amatas novada Drabešu pagasta piemājas saimniecības „Vecbirzgaļi” atjaunojis vairāk nekā piecus hektārus aroniju stādījumu. Vēl viņa zemē ir apmēram tikpat liela aroniju krūmu platība, kuru vairs nekopj, tādēļ tās jau skaitoties meža platības. “Negribu, lai viss aizaug krūmos, tādēļ stādījumi ir jāappļauj, krūmiem jāzāģē zari. Ogas ir vērtīgas. Ne visi to saprot, tādēļ interese par tām ir maza,” neslēpj I.Āboliņš, kurš apsaimnieko tālajos 70. gados ieviestos aroniju stādījumus, kas tolaik bija padomju saimniecības “Līgatne” apsaimniekošanā.
I.Āboliņš teic, ka nekādu peļņu aronijas šobrīd nenes, taču ir priecīgs, ka par apsaimniekotajām platībām saņem platībmaksājumus. ”Vairākus gadus aronijas iepirka Pūrē. Pērn sadarbojos ar uzpircējiem no Madonas puses. Šogad par ogu pārdošanu ieliku sludinājumu internetā. Daži interesenti ir bijuši, no tiem divi no Valmieras puses. Lasīja nelielos daudzumos. Visi tiek aicināti braukt un lasīt, bet, galvenais, to ir sarunāt, nevis lasīt ogas bez atļaujas. Neko daudz jau neprasu. Ja salasa spaini ogu, kas ir desmit litri, tad labi, ja samaksā eiro. Pēc ogām brauc radi un bijušie kolēģi. Pašam nolasīt ogas nav reāli, problēma ir mūspusē saorganizēt arī lasītājus,” klāsta A.Āboliņš un min, ka pērn izdevies nolasīt apmēram septiņas tonnas ogu.
Savukārt Krists Zicmanis no SIA „Unus” Līgatnes pagastā teic, ka samaksa, kādu piedāvā daži ogu uzpircēji, ne vienmēr ir adekvāta. „Par aroniju pārdošanu esmu runājis ar divām firmām, no kurām viena piedāvāja pārāk mazu cenu. Par velti jau negribas atdot. Ja man vēl jāmaksā lasītājiem, tad par peļņu vispār nav nekādas runas. Otrs iepircējs bija gatavs paņemt ogas lielā daudzumā par labu samaksu, taču saistībā ar Krievijas embargo esot izveidojusies tāda situācija, ka Eiropas tirgus ir pārpludināts ar aronijām, tādēļ no plānotās sadarbības nekas nesanāca,” stāsta Krists.
Līdzīgi kā citi audzētāji, arī K.Zicmanis
domā, ka aronijas audzēt var, taču lielas plantācijas nav vienkārši ne nolasīt, ne pārdot. Viņš lēš, ka no platībām, 14 hektāriem, ko viņš apsaimnieko kopā ar radiniekiem, aroniju raža šogad varētu sasniegt pat 40 tonnas. Viņš arī esot ielicis sludinājumu internetā par ogu pārdošanu, bet
pagaidām interese esot visai maza. Interesējas cilvēki, kuri vēlas iegādāties nelielus daudzumus ogu, piemēram, desmit kilogramus. “Tā nopietnāk par ogu realizāciju domājam tikai šogad. Platības ir lielas, tādēļ arī darba pie apsaimniekošanas un nolasīšanas ir daudz. Gribas, lai tas atmaksājas. Ir idejas, kā pašiem uz vietas pārstrādāt aronijas. Tiesa, tas nav vienkārši izdarāms, vajadzīgi lieli resursi,” min Krists un piebilst, ka ogu lasīšanu viņš noorganizē pats, tādēļ var pārdot interesentiem svaigi lasītas aronijas dažādos daudzumos, iespējama arī ogu piegāde.
Ar aroniju iepirkšanu un noieta tirgus meklēšanu nodarbojas arī SIA „Cooperative” Valmieras pusē. Uzņēmuma vadītājs Nauris Jurgenbergs stāsta, ka sadarbojas arī ar vairākiem aroniju audzētājiem bijušā Cēsu rajona novados. Šosezon uzņēmums plāno iepirkt ap 80 tonnām aroniju. Tas ir krietni vairāk nekā pērn, kad izdevies realizēt vien 45 tonnas ogu. “Latvijā pieprasījums pēc aronijām ir ļoti mazs. Ogu noteikti ir vairāk nekā pircēju. Ārpus Latvijas aronijām ir labs noiets, jo tās tiek plaši pielietotas pārtikā, dzērienu gatavošanā, farmācijā, krāsvielu iegūšanai un citos veidos,” skaidro N.Jurgenbergs.
Aroniju plantācijas apkopj arī Aigars Veinbergs Amatas novadā. Viņš ir viens no tiem, kas jau pāris gadus sadarbojas arī ar SIA “Cooperative”, tādēļ problēmu ar ogu realizāciju neesot. “Par ražojošām platībām varu uzskatīt sešus septiņus hektārus aroniju stādījumu. Citus gadus noiets ogām ir bijis. Nesūdzos. Esam sadarbojušies ar Līgatnes vīna darītavu un citiem. Brauca arī privātie, kam interesē šīs ogas. Pērn izdevās realizēt kādas desmit tonnas aroniju, aizpagājušajā gadā – vēl vairāk. Šogad ražas novākšana vēl nav sākusies. Gaidām pirmās salnas, tad varēs lasīt,” norāda A.Veinbergs un piebilst, ka raža tomēr nav tāda, kā gaidīts. Vasara bijusi par sausu. Laikā, kad ogām vajadzējis būt lasāmām, tās tikai sākušas gatavoties.
Līgatnes vīna darītava ir viens no uzņēmumiem, kas aronijas izmanto ražošanā, taču samērā nelielos daudzumos. “Aroniju mums ir nepieciešams maz, vajag tikai kādu tonnu. Tas ir atkarīgs no noieta tirgus, kas mūsu gadījumā ir ierobežots. Vīna ražošanai ir vajadzīgas augstas kvalitātes
– svaigas, tīras, nebojātas – ogas. Ogu lasīšanu parasti cenšamies organizēt paši. Šogad sezona jau rit pilnā sparā,”
teic vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags, kurš domā, ka tādu daudzumu aroniju, kā tas izaug pie mums Latvijā esot gandrīz neiespējami realizēt.
Ilze Fedotova
Komentāri