Centrālās vēlēšanu komisijas vadība – priekšsēdētājs Arnis Cimdars, vietnieks Kārlis Kamradzis un sekretārs Rihards Eglājs – pirmajā reģionālajā seminārā Cēsīs ar novadu un iecirkņu vēlēšanu komisijām pārrunāja aktuālo gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās.
“12. Saeimas vēlēšanas būs atšķirīgas gan no Eiroparlamenta vēlēšanām, kas bija pavasarī, gan iepriekšējām Saeimas vēlēšanām,” stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Rihards Eglājs. Atšķirībā no Eiroparlamenta vēlēšanām, Saeimas vēlēšanās katrs varēs balsot jebkurā iecirknī. Balsstiesīgajiem nebūs jāskaidro, kurš ir tieši viņa iecirknis. “Likums paredz, ka Saeimas vēlēšanas notiek sestdienā. Vēlētājam būs iespēja nodot balsi glabāšanā, un tā
nav tāda pati kā iepriekšējā balsošana. Tā būs atgriezeniska balsošana. Vēlētājs izvēlas partijas listi, ja grib, izsvītro vārdus, pieliek krustiņus, ieliek balsošanas zīmi aploksnē, tad vēl vienā aploksnē, virsū uzraksta vārdu un noliek balsi glabāšanā urnā. Sestdienā, ja vēlētājs grib, var atnākt uz to pašu iecirkni un pārbalsot. No iepriekšējās dienas saraksta viņš tiek svītrots, atnākot balsot, saņem jaunu balsošanas zīmju komplektu.
Vēlēšanu balsis skaitot, no saraksta izsvītrotā, glabāšanā nodotā balsotāja aploksne tiek izņemta,” skaidro CVK sekretārs.
Vēlēšanu iecirkņi, kuros varēs nodot balsi glabāšanā, atradīsies pilsētās un novados, kuros ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Pavisam būs 61 šāds iecirknis 39 pašvaldībās. Visā bijušajā Cēsu rajonā iecirknis, kur varēs nodot balsis glabāšanā, būs “CATA” telpās.
Vairāk nekā 25 tūkstošiem balsstiesīgo pilsoņu ir tikai identifikācijas kartes un nav pasu. Viņiem tiek izgatavotas vēlētāju apliecības, kas izskatīsies līdzīgas personas apliecībai, tās būs ar īpašām aizsardzības zīmēm. Lai apliecību saņemtu, jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu, kurā savulaik saņemta identifikācijas karte, un bez maksas jāizņem vēlētāja apliecība. Ja dzīvo vienā pilsētā, bet identifikācijas karte izņemta citā, var sazināties ar PMLP un vienoties, kur varēs saņemt apliecību. Vēlēšanu iecirknī būs jāuzrāda gan personas, gan vēlētāja apliecība, kurā tiks iespiests zīmogs. Vēlētāja apliecība paliks vēlēšanu iecirknī,” kā rīkoties, lai varētu piedalīties vēlēšanās tie, kam nav pases,
stāsta CVK sekretārs Rihards Eglājs.
Arnis Cimdars izteica prognozi, ka Saeimas vēlēšanās piedalīsies ap 1,5 reizes vairāk vēlētāju nekā Eiroparlamenta vēlēšanās pavasarī. “Iecirkņos vēlētāju plūsma var būt neprognozējama. Tajos, kas atrodas lielākos centros, balsotāju var būt pat divas trīs reizes vairāk nekā Eiroparlamenta vēlēšanās, bet savukārt komisijām, kuru iecirkņi atrodas nomalēs, vēlēšanu diena var būt diezgan garlaicīga,” domās dalās Arnis Cimdars. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs atgādina, ka katras vēlēšanas ir kaut nedaudz atšķirīgas. Pamazām vien tiek iets ceļš, lai nākotnē komisijas nomainītu elektronika.
“Katrās vēlēšanās ir kas atšķirīgs, bet
instrukcijās viss pateikts, tikai jāstrādā,” “Druvai saka Dzērbenes vēlēšanu iecirkņa priekšnieks Valdis Grīnbergs, bet Taurenes vēlēšanu iecirkņa locekle Agnija Amane, kurai šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas, atzīst, ka sarunās daudzi pagasta ļaudis teikuši, ka uz vēlēšanām neies. “Daudzi sarakstus lasa pirms balsošanas,” bilst taureniete.
Mārsnēniete Rūta Ravinska pagasta vēlēšanu iecirkņa komisijas
priekšsēdētāja ir 20 gadus. “Ar katrām vēlēšanām uz iecirkni nāk aizvien mazāk vēlētāju. Cilvēki pirms vēlēšanām ir izmisumā, jo nesaprot, par ko balsot. Pat kabīnē, šķirstot biļetenus, bieži bijis dzirdams, ka vēlētāji saka – nezinu, par ko balsot. Pirms gadiem tā
nebija,” domas izsaka mārsnēniete. Rūta neatceras, kad kaut reizi Mārsnēnos būtu ieradies kāds Saeimas deputātu kandidāts. “Te cilvēku maz, maza interese. Uz tikšanos ar pašvaldības deputātu kandidātiem atnāca pieci mārsnēnieši,” skaidro vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja. Arī reklāmas laukos
pastkastītēs vēl neesot. Dažos tikai tā, kurā rakstīts pret “Vienotību”.
Cēsu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai Līgai Dzemido ir liela pieredze –
astoņus gadus strādāja rajona vēlēšanu komisijā un tagad novada
komisijā.
“Viss ir ļoti mainījies. Kādreiz datu nodošanai uz CVK bija tikai tālrunis, labākajā gadījumā fakss,” bilst Līga Dzemido, bet Cēsu novada vēlēšanu komisijas sekretārs Jānis Kazainis, kurš vēl rajona vēlēšanu komisijā bija atbildīgs par elektronisko saziņu ar CVK, pastāsta: “Sākumā pat iecirkņi ar programmām nestrādāja, zvanīja uz rajona komisiju un nodeva ziņas, tad es tālāk uz CVK. Datus apkopoja rajona komisija, protokolus, žurnālu
iecirkņos rakstīja ar roku. Tagad biļetenu skenēšana ir pašsaprotama. Pie pārmaiņām un tehnoloģijām, kas atvieglo darbu, jau ātri pierod.”
Gan savulaik Cēsu rajona vēlēšanu komisija, gan tagad Cēsu novada vēlēšanu komisija ik reizi pēc vēlēšanām izvērtē balsošanas norisi, kur procesā bijušas tehniskas aizķeršanās. “Man bija ideja, ka balsstiesīgo sarakstu lapās vēlētājs varētu parakstīties no otras puses, tad lapa nebūs vairākkārt jāgroza un vakarā neizskatīsies galīgi nošņurkusi. Jānis ieteica, ka biļeteni jāskenē
no vienas puses, tā arī šajās vēlēšanās tiks darīts.
Nav bijis reizes, kad pēc vēlēšanām mēs nebūtu ieteikuši kādu priekšlikumu. Ir gandarījums, ka mūsu praktiskais padoms izrādās derīgs,” saka Līga Dzemido.
Tāpat kā pirms citām vēlēšanām iecirkņi būs atvērti vēlēšanu nedēļā. Tur būs pieejama visa nepieciešamā informācija – balsošanas kārtība, partiju saraksti.
Kā “Druvai” atzina CVK sekretārs Rihards Eglājs, dažādas aptaujas rāda, ka iedzīvotāji CVK uzticas tāpat kā Valsts kontrolei.
“Bija
patīkami, ka arī dažādi politiskie spēki pauž uzticību CVK,” saka Rihards Eglājs.
Sarmīte Feldmane
Komentāri