Cēsu pilsētas dzīvnieku kapsētā šonedēļ bijis trīssimtais apbedījums, saimnieki apglabājuši
itāļu spinones šķirnes kucīti. Kapsēta Cēsīs darbojas jau astoņus gadus, šogad tajā ierīkotas 26 jaunas kapa vietas.
Par dzīvnieku kapsētas aprūpēšanu gādā pašvaldība. “Palīgā piesaistām arī pagaidu sabiedriskajos darbos algotus cilvēkus. Arī dzīvnieku saimniekiem, kuru četrkājainie draugi te apglabāti, ir liela interese. Daudzi nes ziedus, uzstāda pieminekļus, ierīko apmalītes, lai norobežotu kapiņu teritoriju. Te var redzēt mīlestību pret dzīvnieciņiem. Ir tādi saimnieki, kas dzīvnieciņam kapā liek līdzi tā mīļākās rotaļlietas un pat dokumentus,” stāsta Cēsu novada pašvaldības komunālās nodaļas komunālinženiere Anita Bukeja un piebilst, ka kapsētā atdusas ne tikai kaķi un suņi, bet arī truši, te apglabāts degu, kāmītis, papagailis, fretka un pat zivtiņa. A.Bukeja atminas, ka pirmais apbedījums veikts 2003.gadā. Tiesa, tad vēl dzīvnieku kapsēta nebija oficiāli atklāta.
Septembra otrā svētdiena pasaulē ir mirušo dzīvnieku piemiņas diena. Arī Cēsīs tā nav gājusi secen. Tajā dienā dzīvnieku kapsētā rosījās cilvēki, aizdedza svecītes par saviem aizgājušajiem mīluļiem.
Zinaida Petrova dzīvnieku kapsētā iegriežas bieži. Viņa priecājas, ka Cēsīs ir tāda vieta, kur cienīgi apglabā dzīvnieciņus. Kundze no sava sunīša atvadījās 2008.gadā. Kopš tā laika pie kokerspaniela sunītes Rikas kapvietas ierodas regulāri. “Katram saimniekam mīļdzīvnieka aiziešana sagādā sāpīgus brīžus. Es no sunīša atvadījos, kad tam bija vairāk par desmit gadiem. Prieks, ka Cēsīs ir šāda kapsēta. Nevaru iedomāties, ja man savs dzīvnieks jāaprok zem kādas liepas parkā, zem komposta kaudzes vai daudzdzīvokļu mājas pagalmā,” klāsta Z.Petrova.
Rikas kapa vieta iekopta gaumīgi – piemineklis, ziedi un apmalīte. Tieši Zinaida esot bijusi tā, kura pirmā iedomājusies kapa vietu norobežot ar apmalīti. Viņas piemēram sekojuši arī citi. Z. Petrova domā, ka dzīvnieku kapsēta ir labs piemērs sabiedrībai. Ja laukos dzīvnieku var aprakt sev zināmā teritorijā, tad pilsētā šādas iespējas parasti nav. “Pats galvenais, cilvēki rosās un nepamet novārtā savu mīļdzīvnieku kapu kopiņas. Nezinu nevienu citu pašvaldību, kur būtu šāda kapsēta. Citi par to brīnās. Domāju, arī bērniem būtu jārāda, ka šāda vieta ir. Varbūt arī ekskursantiem Cēsīs to būtu vērts apmeklēt. Arī dzīvnieks ir pelnījis cienījamu atdusas vietu,” tā Z. Petrova.
Ilze Fedotova
Komentāri