Ceturto gadu atbraukuši uz Cēsīm, starptautisko vasaras skolu, lai ļautos radošām idejām pilsētas kultūrvidē, ārzemnieki atkal teic to pašu. Skaistu, mazu pilsētiņu pasaulē netrūkst, bet tāda pašvaldība, kas atļauj jauniem, nezināmiem arhitektiem izpausties pilsētvidē, gan grūti sameklēt.
Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskās vasaras skolas vadītāji – arhitekti Toms Kokins un Evelīna Ozola -, sagaidot un ar Cēsīm iepazīstinot atbraukušos arhitektus, arī šogad varēja piedāvāt to, kas atļauts. Un tā ir telpisku, māksliniecisku, arī emocionāli uzrunājošu objektu radīšana.
Vispirms Ruckas muižā – vasaras skolas mītnē – radās idejas un pirmās skices, nedēļas laikā tika izveidoti arī arhitektūras mazo formu, ja varētu tā teikt, mākslas darbi. Kādi tie ir – cēsnieki un Cēsu viesi redz, braucot garām vai ejot caur Pirtsupītes gravu.
“Tā kā klimata pārmaiņas tuvākajā gadsimtā ir neizbēgamas, tad baltās buras, kas sākušas plīvot neapbūvētajā Pirtsupītes ielejā, lai ir ieskats tajā, kas, iespējams, Cēsis sagaida. Kas zina, līdz kādam līmenim jūras ūdens uzkāps? Varbūt šajā ielejā reiz piestās burinieki, braukuši tirgoties, ieradušies ar pasaules precēm,” jauno kolēģu starptautiski radītu vīziju pārstāsta starptautiskās arhitektu skolas pārstāvis Toms Kokins. “Instalācijas ar burām radās, kad vietu apmeklēt aicinājām topošos arhitektus no dažādām pasaules valstīm. Viņiem stāstījām, kā pilsētas vidū tā veidojusies, kāpēc daļa no ielejas nav apbūvēta kā pārējā pilsētvide. Vaicājām pēc idejām, kā Pirtsupītes ieleju padarīt vēl labāku un apmeklētājiem pieejamāku. Viens no atzinumiem, ko arhitekti ar šo instalāciju vēlējās parādīt, ka šī vieta jau tagad ir tuvu ideālam. Tā ir neskarts, viengabalains dabas pleķītis pilsētā, kas mūsdienu pasaulē pats par sevi ir vērtība. Vēja instalācija izveidota ar minimālu iedarbību uz šo vietu. Taču instalācija liek apjaust, ka vienā gabalā ir kaut kas netaustāms.”
Akcentu izvietošanai Pirtsupītes ielejā arhitektu vasaras skolā izveidotas trīs radošas grupas. Viena apstājās pie burām, otra veidoja skatu torni, bet trešā tādu kā observatoriju dabas vidū ar moto “Arkādija”. “Latviski tas būtu -citādāks skats uz dabu,” stāsta grupas vadītājs Andis Alksniņš. “Pilsētas pašvaldībai uz šo ieleju briest plāni, taču tai nebija iebildumu, ka ar saviem vides objektiem šai vietai pievēršam uzmanību.”
Arhitektiem vides objektu veidošanā talkā nāk vējš, arī tas kļuva par līdzdalībnieku.
Materiāls, ko jaunie arhitekti no Latvijas, Brazīlijas, Austrijas, Serbijas un Ķīnas izmantojuši “Arkādijā”, ir spožs, tas atstaro gaismu. “Vakaros, kad šajā pusē rietēs saule, tā varētu interesanti atspoguļosies. Kopumā objekts ar armēto foliju ir noslēpumains,” teic Andis Alksniņš un piebilst: “Lai veikumu novērtētu, pilsētniekiem būs jāpienāk tuvāk upītes krastiem. Vēja instalācija ir krietni izteiksmīgāka. To pamanīs ne tikai ielejā, arī braucēji pa Palasta ielu. Instalācija ir veidota tā, ka nav vienmērīga, tā ir mainīga, atkarībā no vēja virziena un ātruma.” Viņu papildina Andra Odumāne, kuras uzdevums šovasar ir būt par vasaras skolas grupas skolotāju, panākt, lai radošajām idejām un praktiskajam procesam būtu rezultāts: “Katrā grupā ir apvienojušies topošie arhitekti ar visai atšķirīgu pieredzi un mentalitāti. Vieni ir no Singapūras – Ķīnas Āzijā, citi no Brazīlijas Latīņamerikā un vēl pa vidu mēs – latvieši.”
Katras šādas arhitektu vasaras skolas projekti bijuši domāti īslaicīgai eksistencei, bet Ruckas muižā un Stacijas laukumā pirms gadiem uzbūvētais saglabājies joprojām. Stacijā, ieraugot pirms divām vasarām izveidoto slietni grāmatām un uzzinot, ka pilsētnieki arvien turp nogādā grāmatas apmaiņai, kā paredzēts, arhitektiem bijis prieks redzēt, ka nelielas idejas var iedzīvoties. Tātad tās ir izdevušās. Ja daba vai pilsētnieki ātri nepārveidos, arī 2015. gada vasaras veikums būs skatāms ilgāku laiku.
Komentāri