Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Ar visu būtību – sportā

Druva
200808212337159511

“Savu dzīvi bez orientēšanās sporta es vairs nespēju iedomāties!” atzīst ģimnāziste Ilze Buža.

Kā nekā viņa orientēšanās sportā trenējas, kopš sevi atceras. Maziņa būdama, skrējusi pa mežu, sekodama novilktām lentēm. Tagad Ilze ar labiem panākumiem mežā ceļu meklē ar kompasa un kartes palīdzību. Ja agrāk viņa baidījusies vai atradīs izeju no meža, vai neapmaldīsies, tad tagad arvien uzņemas jaunus izaicinājumus.

Liels piedzīvojums bija pavasarī – brauciens uz Īriju, pasaules mēroga sacensībām orientēšanās sportā jauniešiem, kur Ilze ieguva ceturto vietu. “Negaidīju, ka gūšu tik labus sasniegumus. Šīs sacensības izrādījās vieglākas, nekā biju iedomājusies, arī apvidus nebija svešs, jo jau iepriekš bija iespēja ar to iepazīties.”

Sacensībās aizrit visa jaunietes dzīve. Tās notiek ik nedēļu, taču sacensību gars meitenē nezūd – tikai vairojas. Tiesa, Ilze atzīst, ka īpaši netrenējas, tikai uztur sevi formā, taču drīz būšot jāsāk vairāk trenēties, jo panākumi vairs neesot tik labi, kā gribētos. Ilze secina, ka meitenēm šajā vecumā vairāk jāpiepūlas, lai gūtu panākumus, bet zēni varot netrenēties – tik un tā labi noskries.

Ilze stāsta, ka jau kopš bērnu dienām piedalījusies dažādu sporta disciplīnu sacensībās, taču sirdī viņai esot tikai viens. “Man patīk skriet mežā, elpot svaigu gaisu, patīk, ka jāanalizē karte un jādomā līdzi, kādu ceļu izvēlēties, lai sasniegtu nākamo kontrolpunktu. Orientēšanās mani ir pilnībā aizrāvusi. Tā palielina adrenalīna devu, arī imunitāte nostiprinās, jo dažkārt nākas skriet lietus vai puteņa laikā.”

Domājot par nākotni, Ilze atzīst, ka meklēs iespēju arī turpmāk trenēties, lai arī kur dzīvotu un mācītos. Arī šogad izvēle apstājusies pie sporta, un viņa nolēmusi neturpināt mācības mūzikas skolā, kur apguvusi flautas spēli.

“Līdz ko sāka padoties orientēšanās, tā mani aizrāva pilnībā. Visi komandas biedri esam kļuvuši par labiem draugiem, un mūsu attiecības nebeidzas līdz ar treniņiem. Kopā ejam uz koncertiem un dzimšanas dienām,” stāsta Ilze.

Mani aizkustina aina, kad redzu, kā septiņdesmitgadīgi cilvēki joprojām nododas orientēšanās sportam, domāju, ka ar mani būs tāpat.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi