Taurenietis Andrejs Dukaļskis stāsta, ka dāņu uzņēmumā nostrādājis 13 gadus. Tagad kļuvis bezdarbnieks.
„Pie dāņiem strādāju no pirmās dienas. Sākotnēji uzņēmumam vēl bija cits nosaukums. Bija laiks, kad strādājām četrās maiņās. Darbiniekus ar busiņiem veda ne tikai no rajona pagastiem, bet arī no Madonas,” saka Andrejs. Vērtējot uzņēmuma likvidēšanos, viņš saka: „ Produkcijai vairs nebija noieta. Kas cits atlika, kā visu klapēt ciet?”
Andrejs stāsta, ka bezdarbnieka kārtā nejūtas labi, taču novērtē, ka vismaz kaut kādam laikam valsts ar bezdarbnieka pabalstu garantē iztikšanu.
Vaicāts par citām darba iespējām, viņš atbild: „ Bēdīgi. Nav nekādu izredžu. Jūtu, ka šobrīd mani nekur vairs nevajag. Kas būs turpmāk? Vakarā, gulēt ejot, naktī pamostoties un no rīta ceļoties par to jādomā. Bet neko nevaru izdomāt,” Andrejs atklāj, ka līdz šim nekad nav domājis, ka varētu palikt bez darba.
„Vienmēr darbs bija. Protams, sapratu, ka dāņi pie mums nebūs mūžīgi. Nosmels krējumu un pazudīs. Taču nebiju domājis, ka valstī kopumā vairs darba rokas nebūs vajadzīgas. Mēs, taurenieši, līdz šim dzīvojām kā dieva ausī. Pagastā uzņēmumu netrūka. Pie mums daudzi brauca strādāt. Strādājošo te ierasti trūka un nezinājām, kas ir bezdarbs. Varētu teikt, ka bijām nedaudz izlepuši,” prāto taurenietis.
Arī Andrejs atminas juku laikus, kad beidza pastāvēt padomijas iekārta, daudz ko arī toreiz likvidēja. Viņš gan vērtē, ka tos laikus gluži nevar salīdzināt ar to, kas notiek šobrīd.
„Toreiz lauciniekiem vismaz lopi un dārzi bija. Kāds turēja vistas, zosis vai trušus. Badā nomirt nevarēja. Bet kas tad tagad ir? Lielākoties neviens vairs pat netur ne govis, ne cūkas. Labi, ja vaga ar sīpoliem vai kartupeļiem sastādīta,” saka Andrejs, vērtējot, ka arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šobrīd nav liels atspaids. „Nav jau arī nekādas vakances, ko tā var piedāvāt. Reizi mēnesī jāaizbrauc, jāatzīmējas, un viss. Skatījos, ka šobrīd manikīres un frizieres nepieciešamas, bet man tas neder.”
Andris atzīst, ka neko gaišu savā dzīvē negaida. „Ar prātu jau saprotu- karš nav sācies. Kaut kā jau izdzīvošu, bet dienu un nakti nomoka jautājums – kā?” saka Andris.
Komentāri