Ar likumu izveido vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulatoru

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kas paredz Latvijā izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulatoru ar reģionālajām struktūrvienībām. Vienotas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas ietvaros tiks nodrošināta vienota pieeja pakalpojumu sniedzējiem ar reģionālu raksturu, centralizēta un vienveidīga ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītu jautājumu izskatīšana un vienota valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Ar likumu tiks likvidēti pašvaldību līmeņa sabiedrisko pakalpojumu regulatori. Regulators izveidos nepieciešamās reģionālās struktūrvienības, ņemot vērā plānošanas reģionu teritorijas. SPRK pašvaldību interešu pārstāvēšanai un viedokļu izzināšanai izveidos pašvaldību konsultatīvo institūciju, kuras locekļu kandidātus izvirzīs Latvijas Pašvaldību savienība. Ja regulators konstatēs, ka tarifu projekts ir aprēķināts nepareizi vai nepamatoti, tas varēs uzdot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem veikt tarifu projekta pārrēķinu. Ja mainīsies tarifus ietekmējošie faktori, regulators varēs ierosināt to pārskatīšanu. Valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu gada likme nedrīkstēs pārsniegt 0,2 procentus no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā. Līdzšinējā likuma redakcijā šāda nodeva bija spēkā valsts regulējamās nozarēs, bet pašvaldību regulējamās nozarēs tā bija līdz 0,4 procentiem no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpmāk veiks arī energoapgādes komersantu un HES tehnisko uzraudzību. Likums nosaka, ka regulators veiks energoapgādes komersantu objektu un citu energoapgādes objektu ekspluatācijas kontroli atbilstoši enerģētikas nozares normatīvajiem aktiem. Regulators arī turpmāk veiks hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošuma un ekspluatācijas atbilstības uzraudzību atbilstoši likumam “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”. SPRK būs tiesīga pieprasīt un netraucēti saņemt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no amatpersonām komisijai paredzēto uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tās slepenības pakāpes. Pieteikuma iesniegšana tiesā par regulatora izdotā administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neapturēs šā administratīvā akta darbību. SPRK padomē par locekli varēs būt persona, kurai ir atbilstoša augstākā izglītība, kuras zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi un kura atbilst likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tas gan neattieksies uz tiem SPRK padomes locekļiem, kuri iecelti amatā pirms šo grozījumu stāšanās spēkā. Turpmāk padomes un tās locekļu atalgojumu noteiks nevis pati padome, bet Ministru kabinets, savukārt padome arī turpmāk noteiks izpildinstitūcijas darbinieku atalgojumu. Likums nosaka, ka SPRK līdz 2009.gada 1.novembrim pārņem no pašvaldību regulatoriem vai pašvaldību domēm regulēšanas funkcijas attiecīgajās pašvaldību regulējamās nozarēs. Pašvaldību domēm līdz 2009.gada 31.decembrim uzdots likvidēt pašvaldību regulatorus. Attiecīgi pavadošo likumu grozījumi Enerģētikas likumā un likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimā līdz 2009.gada 1.septembrim. Rezumējot likumprojekta apspriešanu, deputāts Dzintars Zaķis (JL) uzsvēra, ka ar šo likuma pašvaldību regulatori tiek pievienoti vienotajam regulatoram. Tas notiek, sākot ar 1.novembri. Līdz 31.oktobrim strādā pašvaldību regulatoru komisijas, tālāk ir tikai viens vienotais regulators. Savukārt pašvaldību regulatoru likvidācijas komisiju, kura strādā līdz gada beigām, tātad no 1.novembra līdz 31.decembrim, finansēt turpina pēc tā paša principa, kā finansēja pašvaldību regulatoru, respektīvi, tās nodevas, ko regulējamie uzņēmumi maksāja pašvaldību regulatora budžetā, viņi turpina maksāt pašvaldību regulatora budžetā, un no šī budžeta tiek finansētas pašvaldību regulatora komisijas. LETA