Ar jauno gadu katram skolēnam sekos vairāk naudas nekā pērn, raksta “Latvijas Avīze”.
Pagājušā gada četriem mēnešiem naudas skolotāju mērķdotācijām bija iedalīts vien tik, lai skolēnam sekotu it kā 460 lati gadā, bet šajā gadā ikviena skolas bērna skološanai tērēs 650 latus, pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Dace Jansone-Klasiņa.
Līdz ar taupības režīma ieviešanu 2009./2010.mācību gada sākumā no aptuveni 350 līdz 250 latiem par likmi samazinājās skolotāju alga, turklāt daudzas skolas vairs nevarēja apmaksāt arī Ministru kabineta noteikumos paredzētās piemaksas par klašu audzināšanu, burtnīcu labošanu, gatavošanos nodarbībām un individuālo darbu ar skolēniem. Līdz ar piemaksu atjaunošanu skolotāju algas tagad varētu pieaugt par 30%, lēš ministrijā.
Tiesa, daļa skolotāju piemaksas saņēma arī aizvadītā gada pēdējos četros mēnešos – citi pilnā, citi samazinātā apmērā, jo daļa skolu piemaksām novirzīja, piemēram, administrācijas algošanai paredzēto naudu.
Pērnvasar, dažas nedēļas pirms 1.septembra, tika slēgti vairāki desmiti skolu. Toreiz tika prognozēts, ka dažas skolas varētu tikt likvidētas vai reorganizētas vēl mācību gada vidū. IZM nav saņemts neviens iesniegums par kādas skolas slēgšanu vai reorganizāciju no 2010.gada sākuma.
Jaunajā gadā apmaksāt pedagogu darbu skolām būs vieglāk nekā pērn otrajā pusgadā, tomēr pašvaldības turpina domāt, kā optimizēt skolu tīklu. Latvijas Pašvaldību savienība 5.janvārī īpašā sēdē spriedīs par to, kā pašvaldībām, tostarp to uzturētajām skolām, klājas krīzes laikā.
Pašvaldības turpina domāt par iespējām ietaupīt uz izglītības rēķina. Liepājā sarūmējusies 7.vidusskola. Līdz šim tā darbojās divās ēkās, bet no jaunā gada skolas rīcībā paliek tikai viens nams. Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova stāsta, ka skolēni un izglītības kvalitāte tālab necietīs – telpas ir gana plašas un arī turpmāk skolēni mācīsies vienā maiņā. “Valsts finansējuma palielinājums ļaus visiem Liepājas skolotājiem saņemt piemaksas, taču par to, kā ietaupīt izglītības jomā, jādomā arī turpmāk, jo pašvaldība vēlas samazināt skolu uzturēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka nākotnē Liepājas skolas varētu pārvietot vai apvienot,” piebilst Molčanova.
Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntis Safronovičs teic: valsts finansējums gan pieaugs, bet pašvaldība skolu uzturēšanai vairāk kā līdz šim noteikti nevarēs dot, jo krīze krietni skar arī novada budžetu. Līdz 30.martam novadā jāizstrādā skolu optimizācijas plāns. Pēc tam būs skaidrs, kuru skolu pirms nākamā mācību gada novadā varētu slēgt, kuru apvienot. Safronovičs apliecina, ka piemaksas daļā novada skolu maksātas arī pavisam liesajos iepriekšējos mēnešos, taču no jaunā gada tās saņems visi skolotāji.
Jau pērn Dobeles novadā mazās skolas daļēji uzturēja uz lielo skolu rēķina. Piemēram, ģimnāzija nesaņēma visu, kas tai pienāktos pēc skolēnu skaita, jo daļa naudas tika skolām, kur audzēkņu mazāk par simtu. Tāda mazo skolu dotēšana turpināsies arī šogad.
Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sarmīte Gutāne atzīst, ka Ludzas novadā ir daudz mazu skolu, kurās ir mazāk par simts skolēniem. “Tomēr nevienu skolu pagaidām neslēdzam – cīnāmies, lai skolas paliktu, lai pagastos saglabātos darba vietas.” Kas notiks nākamā mācību gada sākumā, nav prognozējams. Ja skolēnus, piesolot dažādus labumus, pārvilinās citas skolas, daļu mazo skolu vajadzēs slēgt.
Mazā skolēnu skaita dēļ pedagogiem ne visur izdodas nopelnīt pat tos 250 latus, ko maksā par vienu likmi, jo pilna slodze nesanāk. “Tomēr skolotāji ir samierinājušies. Kaut alga maza, tomēr darbs ir. Un mūsu pusē skolotāji bieži vien ir vienīgie pelnītāji ģimenē,” uzsver Gutāne.
Optimistisks noskaņojums valda Alsungas novadā. Tā izglītības pārvaldes vadītāja Aīda Vanaga teic, ka novadā ir tikai viena vidusskola, tā ka par mācību iestāžu slēgšanu nav jādomā. “Mēs tagad domājam, kā attīstīties. Iespējams, vajag internātu, lai varētu piesaistīt skolēnus no tālienes, varbūt līdztekus mūzikas skolai vajag atvērt arī mākslas skolu, tas arī varētu piesaistīt jauniešus no citiem novadiem,” stāsta Vanaga. Skolotājiem piemaksas Alsungā maksātas arī pagājušā gada nogalē – knapinājās ar citiem izdevumiem, bet pedagogiem samaksāja.
LETA
Komentāri