Kādus tik amizantus gadījumus nevar dzirdēt no cilvēkiem. Šoreiz vienu tādu uzklausīju no cēsnieces Leldes Puķītes.
“Ar draudzeni bijām nolēmušas doties uz teātri. Nopirkām biļetes uz kādu no Dailes teātra izrādēm un devāmies uz Rīgu. Vēl pirms teātra bija laiks, lai pastaigātu pa veikaliem un pabaudītu galvaspilsētas vakara atmosfēru, kad neviļus attapāmies, ka palicis pavisam maz laika līdz izrādei. No Vecrīgas skriešiem vien pa Brīvības ielu steidzāmies uz teātri. Līdz izrādei bija palikušas desmit minūtes, bijām nonākušas jau teju rokas stiepienā no teātra, kad manu skatienu piesaistīja kāds panks. Puisis, kurš bija interesanti saģērbies un uztaisījis īpašo panku frizūru – grebeni. Kamēr vēl skrienot atskatījos uz puisi, aizķērās kāja un uz asfalta zemē biju. Nāca smiekli, sāpēja kāja, bet pats pārsteidzošākais bija, kad atklāju, ka manas izejamās bikses kritienā saplēstas. Ceļgals bija pušu, kāja nobrāzta, līdz izrādes sākumam bija palikušas pēdējās piecas minūtes… Ko darīt? Tā nu es ar asiņojošu ceļgalu un saplēstām biksēm aizgāju uz teātri. Tiesa gan, zālē gaismas bija nodzisušas, un pieļauju, ka neviens manas pārplēstās bikses un pārsisto
ceļgalu nepamanīja. Taču pašai sajūta bija diezgan jocīga, ka tādā izskatā esmu atnākusi uz teātri,” smieklus nevaldot, notikumu atceras Lelde.
Komentāri