Jebkuri medikamenti – recepšu vai bezrecepšu – nav maize vai piens, ko varētu patērēt neierobežotā daudzumā, uzsver Aptieku attīstības biedrības (AAB) priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.
Viņa norāda, ka tāpēc AAB aicina Veselības ministriju (VM) nepakļauties lielveikalu spiedienam atļaut tirgot bezrecepšu zāles tirdzniecības veikalos un degvielas uzpildes stacijās (DUS). “Bezrecepšu zāļu nekontrolēts patēriņš var būtiski kaitēt cilvēku veselībai, kā arī veicināt hronisko slimību saasināšanos vai alerģiskas reakcijas uz medikamentiem.” “Nozare.lv” jau iepriekš ziņoja, ka Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs atzīst, ka atsevišķu grupu bezrecepšu medikamentu, piemēram, pretsāpju, pretdrudža, vēdera un zarnu darbību veicinošo vai pretsmēķēšanas medikamentu tirgošana veikalos vai citās mazumtirdzniecības vietās būtu tikai un vienīgi atbalstāma. Danusēvičs arī atzīmē, ka dažkārt pārtika mēdz būt neveselīga, bet tāpēc jau to nav aizliegts tirgot veikalos.
Zāļu valsts aģentūras dati par 2012.gadu liecina par to, ka bezrecepšu medikamenti veido aptuveni 44% no kopējā realizēto medikamentu iepakojumu skaita Latvijā. “Mēs nevaram pieļaut to, ka medikamentu pirkšana un patēriņš cilvēku apziņā kļūst par ieradumu un tiek uztverts kā pārtikas ikdienas prece, ko var nopirkt jebkur,” atzīmē Zemdega-Grāpe. Savukārt, piemēram, DUS tīkla “Statoil” un “Rimi” veikalu tīkla pārstāvji “Nozare.lv” apstiprina, ka bezrecepšu medikamentu iegāde veikalos un DUS ārvalstīs ir normāla komercdarbības prakse.
“Statoil Fuel&Retail” tīklā vairākās Eiropas valstīs jau tiek tirgota neliela daļa no bezrecepšu medikamentiem – pretsāpju, pretdrudža, vēdera un zarnu darbību veicinošie, pretsmēķēšanas un citi, atzīmē, “Statoil” pārstāvis Artūrs Eglītis.
Tāpat SIA “Rimi Latvia” pārstāve Laura Podskočija, atsaucoties uz ārvalstu praksi tirgot bezrecepšu medikamentus ārpus aptiekām, teica, ka, piemēram, Norvēģijā, Nīderlandē un Polijā, kā arī citās Eiropas valstīs jau vairākus gadus ir spēkā prakse, kas ļauj noteiktu grupu bezrecepšu medikamentu regulētā apmērā tirgot lielveikalos, DUS un citās mazumtirdzniecības vietās.
Tikmēr AAB vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka farmaceita galvenais uzdevums aptiekā ir nodrošināt pacientiem farmaceitisko aprūpi. Tā ir veselības aprūpes sastāvdaļa, ko savas kompetences ietvaros veic farmaceits, sniedzot klientam konsultācijas par zālēm, kā arī to lietošanas sekām.
“Latvijas sabiedrībai ir jāsaprot, ka cilvēks bez attiecīgas izglītības lielveikalā – veikala darbinieks – nevar un nespēj sniegt kvalitatīvu konsultāciju klientam par bezrecepšu zālēm,” skaidro Zemdega-Grāpe.
Tas ir farmaceita pienākums. Lielveikali nespēs arī monitorēt blakusparādības, ko var izraisīt viens vai otrs medikaments. Līdzīgi, labu gribot, var piedāvāt lielveikalos mērīt asinsspiedienu vai pārbaudīt redzi, bet bez speciālista klātbūtnes šo pakalpojumu vērtība ir tuvu nullei, atzina AAB vadītāja.
AAB priekšsēdētāja atzīmē, ka Latvijā ir viens no plašākajiem aptieku tīkliem uz iedzīvotāju skaitu. Nav tādu veikalu, kuram blakus vai 500 metru rādiusā nebūtu aptiekas. Nav pilsētas virs 3000 iedzīvotājiem, kurā nebūtu aptiekas. Latvijā ir arī ciemati ar pāris simtiem iedzīvotāju, kurā ir aptieka vai tās filiāle.
“Latvijā atšķirībā no Rietumeiropas aptiekas strādā līdz plkst.20 un plkst.22 vai pat plkst.23. Pēc 2012.gada grozījumiem aptieku izvietojuma noteikumos rodas arvien jaunas diennakts aptiekas. Latvijas pilsētās nav problēmu ar aptieku pieejamību,” uzsver Zemdega-Grāpe. Aptiekas tiek stingri kontrolētas, un Veselības inspekcija veic regulāras pārbaudes gan par medikamentu glabāšanas noteikumu izpildi, gan tādēļ, lai nepieļautu jebkādu viltojumu vai veselībai kaitīgu zāļu nonākšanu aptiekās. Veikalos šādu kontroli nevarēs veikt. Aptiekas garantē ar savu licenci pārdoto medikamentu atbilstību visām prasībām.
Tajā pašā laikā AAB aicina VM izvērtēt iespēju paplašināt bezrecepšu zāļu pieejamību aptiekās.
“Pašlaik bezrecepšu zāles aptiekā izsniedz farmaceits, kaut gan agrāk bezrecepšu medikamenti stāvēja aptiekas plauktos, radot iespēju jebkuram interesentam pirms bezrecepšu zāļu pirkšanas izvēlēties sev piemērotāko gan pēc aktīvās vielas, gan cenu ziņā. Tas būtiski samazināja klienta apkalpošanas laiku, toties saglabāja iespēju saņemt pēc nepieciešamības farmaceita – speciālista konsultāciju,” saka Zemdega-Grāpe.
Kā ziņots, vairāk nekā puse jeb 53% respondentu lielveikalus uzskata par kopumā piemērotām vietām bezrecepšu medikamentu tirdzniecībai, liecina “Nozare.lv” rīcībā esoša pētījuma rezultāti, tomēr aptieku biznesa jomas pārstāvji ir pret šādu iespēju.
NOZARE.LV
Komentāri