No klientiem, kam ir iespēja pieslēgties ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu izbūvētajai centralizētajai ūdens un kanalizācijas sistēmai Smiltenes novadā, 90% to ir izmantojuši, informēja Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītājs Gints Kukainis.
Projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē 1.kārta” tika īstenots 2007.gadā. Pieslēgšanās centralizētajai ūdens un kanalizācijas sistēmai tika radīta 124 perspektīviem klientiem, no tiem 79 jeb 64% toreiz pieslēdzās.
Savukārt projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Smiltenē 2.kārta. Ūdensvadu un kanalizācijas izbūve, individuālo māju pieslēgumu izbūve līdz sarkanajai līnijai'' noslēdzās tikai 2012.gada rudenī, tādēļ, kā norāda Kukainis, šie dati vēl netiek analizēti, jo nebūtu objektīvi tos komentēt īsā perioda dēļ.
No 2006.gada līdz 2012.gadam Smiltenes novadā ir realizēti seši projekti saistībā ar ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanu. Kopumā ieguldīti vairāk nekā 5 800 000 latu Eiropas Savienības līdzekļu, pašvaldības finansējuma un valsts mērķdotāciju. Kanalizācijas un ūdensvadu rekonstrukcija Smiltenes pilsētā veikta arī ielu rekonstrukcijas projektos. Šobrīd tiek īstenoti vēl divi projekti pagastos, turklāt vēl vairāki ir sagatavošanas stadijā. Pēc SIA “Smiltenes NKUP” sniegtās informācijas Smiltenes pilsētā vēl atlikuši aptuveni desmit līdz 12%, kas ir jāsakārto, savukārt piepilsētas guļamrajonos vēl var pieslēgt ap 450 īpašumu.
Kukainis pastāstīja, ka pērn pašvaldība Smiltenes pilsētā veikusi anketēšanu, lai noskaidrotu reālo situāciju, skaidrojot pieslēgšanās iespējas. Kā būtiskākais traucēklis pievienoties kopējai ūdenssaimniecības sistēmai tika norādīta iedzīvotāju zemā maksātspēja, jo pieslēgšanās izmaksas par pievada izbūvi līdz katram privātīpašniekam ir atšķirīgas.
Aģentūrai LETA Kukainis atklāja, ka sankciju piešķiršana pašvaldībām nebūtu īstais solis, kā risināt iedzīvotāju ieinteresētības problēmu šajā jautājumā. “Iespējams, ka risinājums varētu būt, ja tiktu pieļauts, ka projekta laikā būtu iespējams ūdens un kanalizācijas pievilkt līdz mājai, nevis tikai līdz īpašuma sarkanajai līnijai, kā tas ir pašlaik,” pašvaldības viedokli atklāja Kukainis.
LETA jau ziņoja, ka Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav mierā ar situāciju, kad pašvaldību solījumi par iedzīvotāju pieslēgšanu jaunajai ūdenssaimniecības sistēmai nav snieguši gaidītos rezultātus.
Ministrija solīja panākt izmaiņas likumā, kas atļaus pašvaldībām vai to uzņēmumiem kreditēt pieslēgumu veidošanā, vienlaikus ministrija pieļauj sankciju iedarbināšanu pret pašvaldībām, ka tās nav realizējušas apsolīto pieslēgumu skaitu.
LETA
Komentāri