Apģērbu šķirošana ienāk mūsu ikdienā

Kaut arī apģērbu veikali slēgti un jaunu iegādāties var tikai internetā vai pārtikas lielveikalos, tekstila izstrādājumu šķirošanas apjomi nav mazinājušies. To apliecina gan uzņēmumā “ZAAO”, gan SIA “Eco Baltia vide” , kas sadarbībā ar “Latvijas Zaļais punkts” jau gadu Rīgā, Pierīgā un daudzviet Vidzemē īsteno tekstila šķirošanas pilotprojektu.

Cēsnieki – aktīvi šķirotāji

Tekstilu mūsu pusē var nodot uzņēmuma “ZAAO” eko laukumos, Cēsīs divās vietās uzstādīti arī speciālie tekstila šķirošanas konteineri. “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Lei­mane norāda, ka aizvadītajos mēnešos nav bijis jūtams ne straujš kāpums, ne kritums. Vidzemē vidēji mēnesī tiek savākts 15 tonnas tekstila.

“Cēsīs, kur ir gan publiskie konteineri, gan iespēja tekstilu nodot eko laukumos, cilvēki izmanto abas iespējas,” stāsta Z. Leimane. “Publiskie konteineri ļauj tekstilu nodot jebkurā diennakts laikā, bet eko laukumos ērtāk nodot lielākus apjomus. Laikam jau cilvēki, dzīvojot vairāk pa māju, veic kārtīgu skapju revīziju, nošķirojot nevajadzīgo, tāpēc apjomi nesarūk. Tagad visi gaida, kad atvērsies apģērbu veikali, tad nāks kārtējā šķirošana, varēs atteikties no kāda apģērba gabala, jo vietā būs iegādāts jauns.”

Arī “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzīst, ka iedzīvotāju aktivitāte, šķirojot apģērbu, ir visai liela: “Pa­gājušajā gadā visos mūsu 60 uzstādītajos tekstila šķirošanas konteineros iedzīvotāji ievietoja vairāk nekā 480 tonnas nevajadzīgo apģērbu, apavu un mājas tekstila. Sadarbībā ar “ZAAO” no pērnā gada 1.septembra konteineri pieejami vairākos novados Ziemeļ­vidzemē, tostarp Cēsīs, Limba­žos, Rūjienā. No visa Vidzemes reģionā četru mēnešu laikā nodotā apjoma – 77,9 tonnām – cēsnieki sašķiroja visvairāk – 25 procentus jeb teju 20 tonnas.”

Ne izmešanai, bet tālākai lietošanai

Taču kopumā iedzīvotāju informētība, izpratne par apģērbu, tekstilmateriālu šķirošanu vēl ir samērā neliela, tāpēc “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā “Eco Baltia vide” martā rīkoja kampaņu “Marts – tekstila šķirošanas mēnesis”, kura ietvaros aicināja nodot nevajadzīgās drēbes un apavus speciālajos tekstila šķirošanas konteineros.

“Eco Baltia vide” pārstāve Alise Zvaigzne atzīst, ka šādas kampaņas rosina cilvēkus pievērst lielāku uzmanību apģērbu šķirošanai. Lai arī speciālie konteineri vairs nav jaunums, par iespējām esot regulāri jāatgādina. “Tiklīdz ir akcijas, aktivitāte palielinās,” stāsta A. Zvaigzne. “Tiesa, vēl jāiegulda liels izglītošanas darbs, jo cilvēkiem joprojām liekas, ka jāizmet vecs apģērbs. Tāds nav šo konteineru uzdevums, jo vecs, nelietojams, nepastrādājams tekstils tāpat nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.”

Kad tekstils tiek no konteineriem savākts, tas nonāk “Eco Baltia vide” šķirošanas filiālē Tukumā, kur tiek sadalīts vismaz 30 frakcijās atbilstoši kvalitātei, sezonalitātei un citiem parametriem. Tālāk tiek meklētas otrreizējas aprites iespējas, labais apģērbs novirzīts atkārtotai valkāšanai attīstības valstīs, neliela daļa nonāk labdarībai, savukārt pārējo pēc iespējas cenšas virzīt pārstrādei. Uzņēmumā norāda, ka liels izaicinājums ir tekstils ar bojājumiem, mitrs, pelējis un sasmērēts ar dažādām ķīmiskām vielām, jo šādiem apģērba gabaliem pārstrāde nav iespējama – tie nonāk poligonā.

“Audumu un tekstila veidu pasaulē ir ļoti daudz, diemžēl pārstrādes iespējas ļoti mazas, lielu daļu pārstrādāt vispār nav iespējams,” norāda J. Aizbalts.

Tekstila ražošanai izmanto 3500 ķīmisko vielu

Mūsdienās, kad cilvēku paradumus ietekmē ātrā mode un nepārdomāta iepirkšanās, izmantoto tekstilizstrādājumu apjoms tikai palielinās, neskatoties uz to, ka eiropiešu skapjos vidēji 30 procenti apģērbu stāv bez pielietojuma. Turklāt liela daļa tekstil­izstrādājumu tā vietā, lai tiktu nodoti atkārtotai lietošanai vai pārstrādei, tiek vienkārši izmesti sadzīves atkritumos, radot tikpat lielu vides piesārņojumu kā citi atkritumi. Maldīgs ir uzskats, ka tekstilizstrādājumu ražošana ir samērā nekaitīga, jo to ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi.

Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60 procentus tekstilizstrādājumu, sadalās 200 gadu laikā. 20 procentus pasaules ūdens piesārņojuma rada tekstilizstrādājumu krāsošana un apdare, bet viena kokvilnas krekla izgatavošanai nepieciešami 2700 litri ūdens. Tāpēc, jo ilgtspējīgākas un atbildīgākas būs mūsu izvēles, jo ievērojamāks resursu patēriņa samazinājums un zaļāka apkārtējā vide.

Z. Leimane norāda, ka viņu pieredze rāda, ka cilvēki arvien vairāk gatavi šķirot apģērbu: “Cilvēki sapratuši, ka pareizākais nav visu aiznest uz tuvējo sadzīves atkritumu konteineru, bet nest uz šķirošanas konteineriem vai vest uz eko laukumiem.”

Jāatgādina, ka Eiropas Sa­vienības direktīva paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana.

J. Aizbalts norāda, ka kopumā tekstila šķirošana ir tikai uz attīstības sākuma takas: “Pozitī­vais, ka valsts saklausījusi, ka Latvijā tekstila šķirošanas sistēmu varētu ieviest jau no 2023.gada, tas iekļauts arī jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas plānā. Tāpēc aicinām iedzīvotājus turpināt aktīvi šķirot tekstilu jau tagad un ceram jau drīzumā sagaidīt arī virzību normatīvo aktu līmenī, lai tekstila šķirošanu iespējami ātri varētu attīstīt jau visā Latvijā.”