Analizē pilsētas dīķu ūdens kvalitāti

Cēsu Pils parka dīķis pēdējā laikā saplūst ar apkārtējo ainavu, jo iekrāsojies izteikti zaļš.

Pašvaldība uzsākusi pilsētas dīķu apsaimniekošanas stratēģijas izstrādi un, lai uzlabotu pilsētas ūdenstilpju kvalitāti, kopš maija veic dīķu    analīzi. Šajās dienās uzņēmums “Saldūdeņu risinājumi” veica pētniecisko zveju Pils parka, Maija parka, Dubinska, Lapsu ielas un Avotu ielejas parka dīķos, noķerot, mērot, sverot un tādējādi uzskaitot dīķos mītošās zivju sugas. Līdz vasaras beigām regulāri veiks ūdens analīzes.

Analizējot dīķu ūdeni, nosaka barības vielu, skābekļa daudzumu, vides skābumu, elektrovadības spēju. Līgums ar SIA “Saldūdeņu risinājumi” noslēgts līdz 20. decembrim. Līdz septembra beigām plānots sagatavot ziņojumu par Pils parka dīķi un līdz decembra beigām – par pārējiem, pastāsta pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Signe Ķerpe.

Vērojot Pils parka dīķi, paš­valdība jau sen vēlējusies veikt padziļinātāku analīzi, bet pēdējais piliens bijusi zivju slāpšana dīķī aizvadītajā rudenī un ziemā. “Jau rudenī un ziemā ūdens analīzes apstiprināja, ka skābekļa līmenis ir ļoti zems. Gaidīsim septembri ar plašākiem rezultātiem, bet patlaban kā viens no risinājumiem tiek apsvērta ūdens nolaišana, lai situācija uzlabotos. Tad varētu saprast, vai ar to pietiek, vai nepieciešami vēl kādi papildu risinājumi. Līdz ar stratēģijas izstrādi vērtējam ne tikai Pils parka dīķi, bet arī pārējos pilsētā, izzinot visu dīķu stāvokli, esošās un iespējamās problēmas, kā arī iespēju laikus tās novērst,” atklāj S.Ķerpe.

Par ūdens kvalitāti liecina arī zivju daudzveidība. Pēc pētnieciskās zvejas secināts, ka visneveselīgākais zivīm ir Pils parka dīķis, tajā dzīvo auslejas, kas ir izturīgas pret ļoti zemu skābekļa līmeni ūdenstilpē, un tikai. Maija parkā fiksēti arī grunduļi, kā arī divos dīķos novērota invazīva suga – rotans. Pētnieks Matīss Žagars teic: “Cēsu apriņķis ir interesants ar to, ka te ūdeņos mīt rotans, kas ar cilvēku palīdzību savulaik te nokļuvis no Amūras baseina. Latvijā tas mīt vēl tikai Daugavpils novadā. Lai gan šo­brīd tas nenodara milzīgu ļaunumu, ja tas dzīvotu mazā upē vai ezeriņā, tad varētu tur samazināt zivju daudzveidību.”

Vislielākā zivju daudzveidība novērota Dubinskas dīķī, tur fiksēti arī vairāki lielāki asari. M.Žagars vērtē: “Turpināsim analizēt ūdens paraugus un vērtēt rezultātus, bet tagad var teikt, ka Dubinskas dīķis ir labā veselības stāvoklī, Avotu ielejas parka dīķis arī ir tīri labs, Lapsu ielas dīķis pie Ruckas muižas ir vidējā stāvoklī. Vissliktākā situācija ir Pils parka dīķī, un tas redzams, jo ūdens ir zaļgans, bet tādam tam nevajadzētu būt. Slikta situācija ir arī    Maija parka dīķī. Daļēji tas ir tāpēc, ka tās ir mākslīgas ūdenstilpes, turklāt Pils parka dīķis atrodas pilsētas pakājē, tajā ieplūst un uzkrājas visi lietusūdeņi. Tamdēļ dīķis ir piesārņots, ir izjaukts līdzsvars, savairojušās mikroskopiskās aļģes, viss pūst un patērē skābekli,    ir kritiski.”

Vērtējot, vai dīķos varētu rosināt atļaut makšķerēšanu, M.Žagars ieskicē: “Nākotnē būtu skaisti, ja būtu trīs, četras sakārtotas makšķerēšanas vietas, kur opītis ar mazbērnu varētu atnākt un noķert kādu karūsiņu, tā būtu brīnišķīga cilvēkainavas sastāvdaļa. Visatbilstošākais tam būtu Dubinskas dīķis, kur varētu būt limitētas, iekārtotas makšķerēšanas vietas. Ir jauki, ka ,pilsētvidē dzīvojot, ir iespēja aiziet makšķerēt. Stambulā tā jau ir kļuvusi par ainavas sastāvdaļu, cilvēki makšķerē, un tā ir līdzīga aktivitāte kā pastaigāties ar sunīti.”

Signe Ķerpe teic, ka arī paš­valdībā laiku pa laikam tiek aktualizēts jautājums par iespēju makšķerēt pilsētas dīķos, taču jārēķinās, ka tam ir gan savi plusi, gan savi mīnusi. Arī pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas Vides aizsardzības speciālists Jānis Balodis uzsver, ka, lemjot par jebkuras ūdenstilpes tālāko izmantošanu, vienmēr jādomā, cik lielu izmantošanas pēdu drīkstam uz to atstāt: “Ja cilvēki pie ūdenstilpēm aktīvi darbojas, tas atstāj iespaidu uz krastu, arī uz ūdensaugiem, ūdeni, tāpēc katram lēmumam ir jābūt līdzsvarotam un pamatotam.”

Lai gan iedzīvotājiem bija iespēja arī parunāties ar pētniekiem, par dīķiem interese bijusi maza. M.Žagars skaidro, ka lielāka interese ir par dīķiem, kuros    var makšķerēt: “Tad arī interesē, kas ķersies, kas neķersies. Pašvaldības uzdevumā turpināsim pētīt arī novada ezerus, pavisam drīz pētīsim Alaukstu un Inesi, tur sagaidām lielu interesi par mūsu darbu, jo tās ir iecienītas makšķerēšanas vietas.”

Jānis Balodis teic, ka būs priecīgs, ja vietējā kopiena iesaistīsies, izteiks savas domas un priekšlikumus. Viņš arī skaidro, ka nereti pie ezeriem ir ierobežota iespēja piekļūt, tāpēc pašvaldība īpaši novērtē, ja ir iedzīvotāji, kuri ir gatavi dalīties ar piekļuvi, lai, piemēram, ikviens varētu peldēties, baudīt ūdens priekus.

M.Žagars teic, ka dīķu izpēte ir tikai neliela daļa no pētniecības, jo kopā ar pašvaldību plānots izveidot plašāku stratēģiju, kā apsaimniekot novada ūdenstilpes. Viņš vērtē,    ja pirms novadu reformas Cēsu novads bija viens no mazākajiem pēc ūdenstilpju skaita, tagad pēc kopējās platībās tas ir viens no lielākajiem. Cēsu novads arī ir pirmā pašvaldība, kas izstrādājusi pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanas koncepciju, ietverot visas ūdenstilpes, nevis tikai daļu no tām.