
Līgatne atkal ar vienu apskatīšanas vērtu vietu bagātāka – Vienkoču parkā atvērts Kokamatniecības muzejs. Tas iekārtots kā senā darbnīca, kur ikviens interesents var uzzināt, ar kādiem darba rīkiem amatnieki dažādos laikos izgatavoja sadzīvē nepieciešamo.
Kokamatniecības muzeja atklāšanu ne viens vien nosaucis par notikumu kokamatniecības un tūrisma nozarē. “Te var iepazīt amatnieku. Tikai amatnieks spēj atraisīt laikus, kuros dzīvoja mūsu vectēvi. Amatnieks procesu vada ar piecām maņām. Tās ir sajūtas, kuru dēļ vērts dzīvot. Amatnieku prasme ir apbrīnas vērta. Ar tehnoloģijām var izdarīt visu, bet nedrīkst pazaudēt materiāla izjūtu,” sacīja
Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks
un muzeja iekārtotājam Rihardam Vidzickim pasniedza Amatniecības kameras Atzinības rakstu par muzeja izveidošanu.
Brīvdabas muzeja direktores vietnieks – galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais -, apskatot muzeju, atzina, ka beidzot muzeju jomā ir aizpildīta tukšā niša. “Šāda kolekcija var būt tikai Brīvdabas vai kādā specializētā muzejā. Te tagad tāds ir! Amatniecības uzplaukums, 19.gadsimta beigas, 20.gadsimta sākums – te tas ir. Brīvdabas muzejā arī ir daudz kas no tā, ko redzam Līgatnē. Bet,
ja Brīvdabas muzejā ir ap 30 saimniecību, tad katrā savulaik taču bija kāds, kurš darbojās ar koku, kaut ko izgatavoja. Brīvdabas muzejā šie darbarīki ir kā ikdienā nepieciešamie instrumenti. Te, Līgatnē, var gūt precīzāku iespaidu par katru darbarīku – ēveli, virpu, kaltu vai kādu citu.
Lielā muzejā cilvēks daudz ko nepamana, te nevar paiet garām,” domās dalījās Mārtiņš Kuplais.
Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras direktors Armands Slokenbergs atgādināja, ka, lai kaut kas notiktu, ir vajadzīgs darītājs. Viņš atcerējās, kā pirms gadiem Rihards viņu vedis pa neizkoptu apkārtni un stāstījis, kas te būs. “Te nekā nebija. Mums bija skaidrs – traks cilvēks, kas gan te var būt. Bet viss ir noticis, radies. Galvenais, lai ir ideja, un, ja ir darītāji, tad tā piepildās,” sacīja Armands Slokenbergs un uzsvēra, ka Kokamatniecības muzejs ir svarīgs gan tūristiem, kuriem tā vēl viena iespēja, ko jaunu apskatīt un uzzināt, gan arī kokamatniekiem un tiem, kuri vēlas pamēģināt, ko nozīmē strādāt ar koku.
Vienkoču parkā jau vairākkārt akcijā “Satiec savu meistaru!” interesenti iemēģinājuši roku. Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Linda Rubene uzteica Vienkoču parka un centra sadarbību, jo te ir vienkoču
meistardarbnīca, kurā var apgūt jaunas prasmes.
Par Kokamatniecības muzeju Vienkoču saimnieks Rihards Vidzickis ir gandarīts. Viņa sapnis ir īstenojies. Ceļš uz to sācies, jau izvēloties mācības Amatniecības vidusskolā, tad
studijas Rīgas Tehniskajā universitātē, kur iegūts doktora grāds. “1999.gadā ar tēvu uzzinājām, ka Naukšēnos ir veca amatnieku darbnīca, kuras iekārtas var nopirkt. Tās
atvedām. Tad arī radās ideja, ka jāierīko muzejs,” atceras Rihards.
Studiju laikā tapa Vienkoču parka un muzeja koncepcija. 2003.gadā
viņš atrada vietu sapņu īstenošanai un pēc četriem gadiem
atklāja parku. “Ja pašvaldība pasaka, ka tūrisms ir prioritāte, tas ir morāls atbalsts. Ne jau vienmēr vajag finanses,” vērtē līgatnietis. Vienkoču parks iesaistījās tūrismā, bet ideju par muzeju
Rihards nekad nenolika malā. Arī universitātes studiju biedri ieinteresējās par šo ieceri, tā radās vienkoču banda – ideju radītāji un īstenotāji. Kopā arī izdomāja, kāds izskatīsies muzejs. Radās izdevība piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, bija domubiedru atbalsts, idejas un palīdzība, un tapa muzejs. Tam senus kokamatniecības instrumentus dāvinājuši daudzi jo daudzi, jo sapratuši, ka tie tiks gan likti lietā, gan saudzēti kā vērtība.
“Kad vācām instrumentus, likās, ka te visa ir tik daudz, bet, kad sāc ar tiem strādāt, saproti, ko vēl vajag. Kokamatniecība taču ir ļoti plaša, tie ir galdnieki, krēslinieki, mucenieki, virpotāji, koktēlnieki, un katram arodam bija savi instrumenti. Muzejs ir kā vēsturiska darbnīca. Te būs prasmju skolas, te varēs pamēģināt strādāt ar koku, sajust koka smaržu. Muzejs apskatāms gan būs tikai gida pavadībā,” pastāsta muzeja saimnieks.
Kokamatniecības muzejs Līgatnē, tas ir kārtējais pierādījums – ja mērķtiecīgi strādā, būs rezultāts.
“Dzirdam, ka Latvijā nekas nav iespējams un Latvijai, kā zināms, rītdienas nav. Bet vienmēr Latvijā atrodas pilnīgi dulli cilvēki, kuriem ienāk prātā idejas, kas sākumā liekas utopiskas, bet, kad sanāk mērķtiecīga komanda, tās tiek īstenotas. Rihards tāds ir. Viņš ar ģimenes un draugu atbalstu savu ideju
ir īstenojis,” sacīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.
Muzeju atklājot, tika griezta vienkoča lenta, kas patiesībā bija kārtīga skaida.
Kokamatniecības muzejs – tas ir tūrisms, amatniecība un, protams, muzeja veidotājs. Atklāšanas lentu grieza Armands Slokenbergs, Vilnis Kazāks un Rihards Vidzickis.
Sarmīte Feldmane
Komentāri