Alūksnes Pilssalā senās Livonijas ordeņa Marienburgas pils teritorijā šovasar tiek veikta arheoloģiskā izpēte, aģentūru LETA informēja Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Darbus pēc Alūksnes novada pašvaldības pasūtījuma veic SIA “Archeo”.
Viduslaiku pils, kas atrodas Alūksnes ezera lielākajā salā – Pilssalā, ir valsts nozīmes arheoloģiskais un arhitektūras piemineklis. Savulaik tai bijusi nozīmīga loma Alūksnes kā apdzīvotas vietas izveidē un attīstībā. 1702.gadā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta, un šobrīd Livonijas ordeņa pilsdrupas ir svarīga kultūrvēsturiska liecība. Lai šo objektu saglabātu arī nākamajām paaudzēm, Alūksnes novada pašvaldība ir sākusi nopietnu izpēti un plāno veikt pilsdrupu mūru kritiskāko posmu konservāciju, kā arī citas aktivitātes šī objekta attīstībai un popularizēšanai.
Līdz ar SIA “Archeo” pieredzējušajiem darbiniekiem arheoloģiskās izpētes darbos Alūksnes novada pašvaldība vienu mēnesi iesaistīja arī 10 skolēnus Nodarbinātības valsts aģentūras izsludinātā skolēnu nodarbinātības projekta gaitā. Šonedēļ skolēnu iesaistes projekts noslēdzās un Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pateicās jauniešiem par viņu ieguldīto darbu izpētē, pasniedzot pašvaldības sarūpētus kreklus ar pilsdrupu attēlu un aicinājumu “Piedalies. Uzzini. Atbalsti”, kas viņiem turpmāk atgādinās par šīs vasaras aktivitātēm.
Arheoloģiskā izpēte nelielos apjomos Marienburgas pils teritorijā ir veikta arī iepriekšējos gados. Šogad darbi rit 10×15 metrus lielā izrakumu laukumā, kas daļēji skar iekšpagalmu, ārpusi un ieejas vietu galvenajā pilī.
Pils gruvešos atrasto lietu daudzums nav liels, un arheoloģiskas izpētes vadītājs Uldis Kalējs skaidro, ka tas arī ir likumsakarīgi – vairāk atradumu varētu būt kultūrslānī, kas veidojies pils pastāvēšanas laikā. Tomēr starp atradumiem ir atsevišķas būvdetaļas – dažādu profilķieģeļu un jumta seguma dakstiņu fragmenti, kā arī liels daudzums militāra rakstura atradumu, galvenokārt lielgabala lodes un granātu fragmenti. Pils ziemeļu korpusa iekštelpā atrasti deguši graudi.
Atrasts arī vesels māla trauciņš, monētas, sprādzes u.c. senlietas. Atrasti arī dzīvnieku un vietumis izklaidus arī atsevišķi cilvēku kauli, tomēr, kā uzsver Kalējs, cilvēku kaulu izcelsme nav skaidra.
Lai gan noslēgusies skolēnu iesaiste projektā, arheoloģiskās izpētes darbi šajā laukumā vēl turpināsies, jo SIA “Archeo” plāno veikt pārbaudes rakumu gruvešu daļā, lai noteiktu to dziļumu un konstatētu zem tiem esošo situāciju.
Visi izpētes laikā notiekošie darbi un atklājumi tiek aprakstīti un fiksēti fotoattēlos vai zīmējumos. Senlietas un citus nozīmīgus atradumus darbu veicēji nodos Alūksnes muzejam. Izpētes laikā atsegtais ziemeļu korpusa laukakmeņu un ķieģeļu mūra sienas fragments tiks ieziemots, izveidojot apkārt karkasu un pieberot ar smilti. Izrakumu laikā savāktie akmeņi un ķieģeļi, kas bijuši izmantoti pils sienu būvniecībai, tiks saglabāti un būs lietojami mūru konservācijai vai restaurācijai. Noslēdzot izpēti, SIA “Archeo” pašvaldībai iesniegs pārskatu par paveikto un konstatēto, kā arī atzinumu par turpmāk veicamajām darbībām saistībā ar atsegtās arheoloģisko izrakumu vietas nostiprināšanu, konservēšanu un nosegšanu.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver, ka pašvaldības mērķis ir atjaunot pils teritoriju tādu, kāda tā ir bijusi, taču, lai to darītu, jāveic secīgas darbības – vēsturiskā un arheoloģiskā izpēte, konservācija un tad restaurācija.
Par tālākajiem plāniem saistībā ar Livonijas ordeņa pilsdrupu saglabāšanu un pils iespējamo atjaunošanu pašvaldībā diskutēs, taču viens no pirmajiem, ar ko būtu nepieciešams sākt konservācijas darbus, ir tornītis labajā pusē pirms ieejas estrādē. Savukārt, ja īstenosies ideja par pils rekonstrukciju, būs nepieciešams rast jaunu vietu estrādei.
LETA
Komentāri