
Rajona pašvaldību vadītāji kārtējo reiz runāja par novadu veidošanu.
Šoreiz pēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas ierosinājuma. “Pēdējo reizi iesaku rajona padomei rast risinājumu, ja negribat, ka jūsu jautājumu izlemj citi,” pagājušajā nedēļā komisijas sēdē, kurā piedalījās arī desmit rajona pašvaldību vadītāji, uzsvēra Saeimas deputāts Māris Kučinskis.
Arī šī rajona pašvaldību sanāksme beidzās tāpat kā visas. Jauni lēmumi netika pieņemti, jaunas vienošanās nenotika. “Neko citu arī nebiju gaidījis. Pašvaldību vadītājiem ir izveidojies viedoklis par savām teritorijām. Varbūt viņi redz, kā, bet es nezinu, kā mazie novadi uzturēs, piemēram, muzejus. Visu cieņu, bet juku laikā vajadzētu turēties kopā,” pēc sarunām sacīja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders un piebilda, pilsētas pašvaldība nekad nav gribējusi pilsētu nostādīt pret laukiem un nav bijis tās mērķis. “Diemžēl par mums lems citi,” atzina Gints Šķenders.
Rajona padome bija saņēmusi Amatas novada domes iesniegumu par novada statusu saistībā ar jauno “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” projektu. Pašvaldību vadītāji gari un plaši diskutēja par novada veidošanas kritērijiem. Amatas domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzsvēra, ka nav pareizi novadus veidot pēc iedzīvotāju skaita. Būtiskākais – vai dome spēj veikt pašvaldības funkcijas. Lai gan amatieši pašvaldību vadītājus lūdza atzīt, ka nav pamata Amatas novadam piemērot novadu veidošanas skaitliskos rādītājus, viņi atbalstam nevienojās.
Gluži tāpat kā citās reizēs, kad runāja par novadu veidošanu, katrs vadītājs aizstāvēja savu iedzīvotāju intereses. Ne reizi vien izskanēja arī rajona padomes priekšsēdētāja Andra Neimaņa atgādinājums: “Cienīsim otra viedokli!” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis vēlreiz izstāstīja, cik daudz ministrija darījusi, lai Cēsu rajonā izveidotu novadus, diemžēl katrs pagasts palicis pie sava.
“ Politiķiem jābūt stingrai nostājai, nevar būt bezgalīgas diskusijas, kuras pārvēršas farsā. 1999.gadā, 2000.gadā rajons ir izpētīts, līdzekļi tērēti, aptaujas veiktas, kā būtu labāk. Labi, ministrija kļūdās, bet kāpēc Vācijā, Dānijā, Somijā veido lielākas pašvaldības,” “Druvai” atzina Arvīds Pīlēģis un uzsvēra, ka novadi jāveido tik lieli, lai dome varētu izpildīt pašvaldības funkcijas. Ja nevarēs, tā tiks atlaista.
Pēc viedokļu vēlreizējas atgādināšanas pašvaldību vadītāji vienojās, ka Saeimas komisijai nosūtīs lēmumu – to pašu, kuru pieņēma janvārī – rajona padome atbalsta pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos. Tiesa gan, daži pašvaldību vadītāji klusi piebilda, ka desmit mēnešos situācija tomēr ir mainījusies, bet viņu teiktais pat klusumu neiztraucēja. Saeimas deputātiem tiks nosūtīts arī katras pašvaldības lēmums par to, ar ko tā vēlas kopā veidot novadu.
“Ir jāsaprot, ka valdība visu atbildību grib novelt uz Saeimu. Kā novados saliks, tā arī būs jādzīvo,” atgādināja Līgatnes mērs Ainārs Šteins un piebilda, ka tā visa ir izrāde, kurai beigas jau zināmas. Bet Andris Neimanis papildināja: “Šis teātris grib mūs sanaidot. ”Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa pauda pārliecību, ka šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā tikai pašvaldības var palīdzēt iedzīvotājiem.
Tā nu par rajona pagastu nākotni novados trešdien lems Saeimas komisija, pēc tam visi Saeimas deputāti.
Komentāri