
Nu jau vairs ne tikai brīvdienās Cēsīs un apkārtnē netrūkst ceļotāju. Ir atvaļinājumu laiks,
cilvēki vēlas ieraudzīt ko jaunu vai pabūt vietās, kur reiz jutušies labi. Un tādu mūspusē netrūkst.
“Uz Ērgļu klintīm nevienam neiesākām doties,” par šo iecienīto atpūtas vieta saka Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja Andra Magone un piebilst: “Ja kāds par tām interesējas, izstāstām, kā nokļūt, bet piesakām, lai ir ļoti uzmanīgi. Tie, kuri vēlas pabūt dabā, iesakām pastaigas pa Cīrulīšu taku. Par Ērgļu klintīm var izlasīt internetā, daudzi vēlas tās redzēt. Žēl, ka viņi, izbraucot līdz iezim, gūst sliktu iespaidu.”
Prieks par skaistajām klintīm un Gaujas ainavu patiesi ir bīstams. Līdz kādreizējam skatu laukumam ved tikko uzbērta grants taka, bet skatu laukuma nav, tāpat arī kāpņu. Ja tūrists ciena ekstrēmu atpūtu, var mēģināt pastaigāt. Tā arī ne viens vien darījis, par to liecina atstātās pēdas.
“Dažādās sanāksmēs tūrismā saistītie ir runājuši ar Dabas aizsardzības pārvaldi par Ērgļu klintīm, kur vairs nekādas infrastruktūras, un Zvārtes iezi, kura apkārtne ir bēdīgā stāvoklī. Dzirdam solījumus, bet vasara jau ir pusē,” pastāsta Andra Magone.
“Druva” jau 7.jūnijā rakstīja, ka Dabas aizsardzības pārvalde ar firmu “Liveland” marta vidū noslēgusi līgumu par infrastruktūras sakārtošanu pie Ērgļu klintīm un Zvārtes ieža. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības speciāliste Baiba Līviņa toreiz sacīja: “Pēc grafika aprīlī “Livland” bija jāsāk strādāt pie Ērgļu klinšu apkārtnes labiekārtošanas, uzņēmēji to arī solīja. Kā redzam, nekas nav sākts vēl tagad. Aizvakar bija sanāksme, kurā kārtējo reizi tika runāts ar uzņēmējiem. Viņu pēdējais solījums – darbus pie Ērgļu klintīm, kas ir prioritāte starp citiem dabas objektiem, – sāks 17.jūnijā. Kā atzīst būvnieki, darāmā ir ne vairāk kā divām nedēļām.”
Toreiz arī rakstījām, ka iemesls, kāpēc uzņēmēji nepilda līgumu un netur solījumu, gaužām vienkāršs – iepirkumos iegūtas tiesības veikt darbus pārāk daudz objektos, firma vairs netiek galā ar lielo apjomu. Diemžēl līdz šim maz kas mainījies. Pie Ērgļu klintīm vienīgi ierīkotas takas līdz skatu laukumam, pie Zvārtes ieža celtnieki vispār nav redzēti.
“Takās salūzušos pakāpienus nomainīja paši Gaujas nacionālā parka darbinieki,” stāsta Zvārtes ieža apmeklētāju centra darbiniece Inese Jansone un uzsver, ka, protams, tūristi redz, cik ļoti nepieciešams remonts. “Esam dzirdējuši aizrādījumus, daži savukārt atzinuši, ka nemaz tik traki nav. Daudz kas atkarīgs no cilvēka, kurš te ieradies,” domās dalās centra darbiniece. Ikviens, kurš pabijis pie Zvārtes ieža, veldzējas dabā. Taču visiem skaidrs, ka tas, ko patlaban piedāvā kā populāru dabas objektu tūristu apskatei, tā īsti šim statusam neatbilst.
Dabas aizsardzības pārvalde, protams, līguma nepildītājiem varētu darbu uzteikt. Tad jārīko jauns konkurss, bet pēc pāris mēnešiem jau rudens. Turklāt nav garantiju, ka nākamais būvnieks būs naskāks. Sarunas starp pasūtītāju – Dabas aizsardzības pārvaldi –
un firmu “Livland” notiek regulāri. Atliek cerēt, ka reiz taču ne tikai Latvijā pazīstamo dabas objektu apkārtne tiks sakārtota.
Ērgļu klintis ir Eiropas Savienības nozīmes biotops. Virs Ērgļu klintīm aug dažāda vecuma, jauktas priežu – egļu audzes. Pie Ērgļu klintīm tūristu takas stiepjas trīs kilometru garumā, savulaik kāpnes bija 165 metri , barjeras un nožogojumi aizņēma 367 metrus.
Pie Zvārtes ieža tūristu
takas ir divus kilometrus garas, kāpnes stiepjas 180 metru garumā, pieejamas trīs skatu vietas. No Eiropas Savienības Kohēzijas fonda Zvārtes ieža apkārtnes labiekārtošanai paredzēti vairāk nekā 29 tūkstoši latu, bet pie Ērgļu klintīm infrastruktūra tiks atjaunota, izlietojot 49 tūkstošus latu.
Sarmīte Feldmane
Komentāri