
Pulciņš cēsnieču brīvajā laikā ada un adījumus ziedo labdarībai.
Uz adīšanu viņas nav jāskubina. Patlaban biedrībā “Sniegaroze” apvienojušās 20 adītājas. Viņas teic, ka tā ir aizraušanās, kas palīdz aizpildīt ne tikai brīvo laiku, bet arī sniedz prieku, ka viņām ir ko dot citiem.
Rokdarbnieces ada un tamborē cēlam mērķim – ziedo darbiņus labdarībai. Dziju pērk pašas, ir reizes, kad to
kāds uzdāvina. Sākotnēji adījumi tika piegādāti arī Cēsu klīnikas mazulīšiem, taču drīz vien atrastas sadarbības iespējas ar Valmieras “Sirds siltuma darbnīcu” (SSD), kas palīdz sagādāt apģērbu priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem. SSD darbiņi tiek izsūtīti uz slimnīcām Rīgā, Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un citur Latvijā, kā arī uz ”Baby box” silīšu vietām.
„Ja bērniņš ir ieradies pasaulē pirms laika, tad viņam vajadzīgs īpašs siltums un vide. Līdz ar iesaistīšanos “Sirds siltuma darbnīcas” aktivitātēs uzzinājām, kas ir kokoniņi, un sākām tos adīt. Iepriekš nācām kopā, jo bija jāpamācās. Mums bija paraudziņi, pēc tiem arī mēģinājām saprast, kas tas ir. Tagad jau katra ada mājās. Tāpat dažādi paraudziņi adīšanai atrodami mūsu mājaslapā. To var darīt katrs. Ja grib adīt “Sirds siltuma darbnīcai”, tad tikai jāatceras, ka jāizvēlas pēc iespējas mīkstāki dzijas kamoliņi,” stāsta biedrības „Sniegaroze” valdes priekšsēdētāja Indra Štrausa.
Katrai adītājai ikdienā savs darbs un pienākumi. Tiesa, tām, kuras pensijā, adīšanai sanāk vairāk laika. Sievietes ir sadraudzējušās, dodas viena pie otras ciemos, apmainās ar zināšanām adīšanā, ja vajag, viena otru pamāca. Kopējās adīšanas tiek rīkotas pie kādas no biedrības dalībniecēm mājās,
jo organizācijai patlaban nav savu telpu. “Adīšana nomierina, palīdz sakopot domas. Jau ilgus gadus ar to aizraujos. Savulaik adīju saviem puikām džemperus. Viņi paaugās, vairs tādus nevalkā. Vienīgi zeķes gan adu visai ģimenei,” saka Lita Kalnmale un uzsver, ka adīt, lai palīdzētu citiem, ir sirdi saviļņojošs darbs, ir prieks darīt to, kas kādam var būt noderīgs. “Turklāt priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem drēbītes var noadīt pāris stundu laikā. Tā ir lieliska atslodze vakaros, kad laiks tiek pavadīts pie televizora,” pastāsta L. Kalnmale.
Pērn pusgada laikā biedrībā noadītas sešas sedziņas, 31 kokons, 76 zeķu pāri, 77 cepurītes, četri cimdu pāri un
četras jaciņas. Bet pie šā gada veikuma varot jau minēt 27 vestītes, 22 zeķīšu pārus, četrus cimdu pārus, piecus kokonus, 22 cepurītes, 13 sedziņas, četras jaciņas un citus. Daudzi zeķu pāri, beretes un citi darinājumi nogādāti arī Cēsu pansionātā. ”Patlaban Vidzemes slimnīcā pieprasītas ir sedziņas. Adām vai tamborējam to, kas labāk padodas, un tik daudz, cik vēlamies. Tas var būt viens zeķīšu pāris, var būt komplektiņš, kurā ir zeķītes, cepurīte, sedziņa – pēc iespējām un pašas vēlmēm,” teic I.Štrausa un saka paldies par ziedoto dziju Antrai Abzalonei, Unai Sverņikovai, bet par ziedoto audumu biedrība pateicas Laumai Jankovskai un Inesei Voldiņai.
Ilze Fedotova
Komentāri