Aptuveni divas trešdaļas jeb 65% Latvijas iedzīvotāju uzticas Valsts policijai (VP), liecina Eiropas Komisijas direktorāta programmas “Noziedzības profilakse un apkarošana” īstenošanas gaitā veiktā aptauja par sabiedrības attieksmi pret VP.
Tādējādi iedzīvotāju uzticēšanās VP pēdējos gados ir ievērojami augusi un tagad šis rādītājs pietuvojies vidējam Eiropas valstu līmenim, atzīst VP priekšnieks ģenerālis Valdis Voins.
10% aptaujas dalībnieku pilnībā uzticas VP, bet drīzāk uzticas 55% respondentu. VP nemaz neuzticas 6% aptaujāto, bet drīzāk neuzticas 25% respondentu. 4% aptaujāto ir bijušas grūtības atbildēt uz šo jautājumu.
Savukārt apmierināti ar VP darbu ir 62% aptaujāto, bet neapmierināti – 30%.
20% no tiem 309 respondentiem, kuri neuzticas VP, savu neuzticēšanos skaidro ar negatīvu personīgo pieredzi, bet 17% no viņiem policija saistās ar korupciju un kukuļņemšanu. 10% no neuzticīgajiem norāda, ka policisti nereaģē un atsaka palīdzību, bet vēl 10% vienkārši nejūt policistu klātbūtni un darbu ikdienā.
Savukārt 16% no 654 respondentiem, kuri uzticas VP, savu uzticēšanos dienestam skaidro vienkārši ar to, ka policija strādā un veic savus pienākumus. 13% no uzticīgajiem ir bijusi pozitīva personīgā pieredze ar policiju, bet 11% atzīst, ka viņiem nav iemeslu neuzticēties. 10% no minētajiem 654 respondentiem uzskata, ka kādam vienkārši ir jāuzticas un “kam citam lai uzticas, ja ne policijai”.
Salīdzinājumā ar iepriekšējos gados veiktajām aptaujām uzticamība VP ir augusi par vairāk nekā 15%. Piemēram, 2003. un 2007.gadā VP uzticējās 43%-45% iedzīvotāju, norāda aptaujas veicēji.
Savukārt iedzīvotāju informētība par VP darbu ir zemāka, liecina veiktā aptauja. Pilnībā par policijas darbu ir informēti 3% no visiem aptaujātajiem cilvēkiem, bet drīzāk informēti – 40%. Pilnībā par to neinformēti ir 13% respondentu, bet drīzāk neinformēti – 43%.
Sevi par labāk informētiem salīdzinoši biežāk uzskatījuši 55-74 gadus vecie respondenti, no kuriem 49% uzskata, ka ir drīzāk vai pilnībā informēti par policijas darbu. Tāpat salīdzinoši labi informēti par VP darbu jūtas latviešu valodā runājošie respondenti, pamatizglītību ieguvušie un laukos dzīvojošie aptaujas dalībnieki.
Savukārt sevi par sliktāk informētiem salīdzinoši biežāk vērtējuši 18-34 gadus veci cilvēki un tie, kuri ikdienā nerunā valsts valodā, pašnodarbinātie un bezdarbnieki, kā arī pilsētnieki un cilvēki, kuri savā pašreizējā dzīvesvietā mitinās mazāk nekā gadu.
Aptauja tika veikta pagājušā gada nogalē, un tajā ar telefonintervijas metodi tika aptaujāti 1000 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Pēc LETA
Komentāri