2009.gadā Valmierā reģistrēti 328 jaundzimušie – 175 zēni un 153 meitenes – jeb par 12 bērniem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas apkopotā statistika. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn Valmierā palielinājies ģimeņu skaits, kurās jaundzimušais bija trešais bērns.
Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone skaidro: „Pērn samazinājies pirmo un otro, taču palielinājies trešo bērnu skaits ģimenēs. Kā mēdz teikt, ģimenē jābūt trim bērniem – par mammu, par tēti un par tautu, kas neizmirst. Visvairāk – 42 jaundzimušie reģistrēti septembrī, bet vismazāk – 20 reģistrējām novembrī un jūnijā”. Apkopotā informācija liecina, ka jaunākajai māmiņai bija 16 gadi, bet drosmīgākajai – 41 gads. Viena no ģimenēm pagājušajā gadā sagaidīja jau astoto bērniņu. Rita Viļumsone informē, ka vairāk nekā 76% gadījumu abi bērna vecāki bijuši latvieši, tomēr nemainīga bijusi tendence, ka bērni dzimst jauktās ģimenēs. Palielinājies gadījumu skaits, kad bērns tiek reģistrēts Valmierā, taču vecāki nav valmierieši. Dzimtsarakstu nodaļa to skaidro ar jauno novadu izveidi, kas vecākiem radījusi neizpratni un apgrūtinājumu, kur bērnu reģistrēt, tādēļ viņi izvēlējušies mazuli reģistrēt pēc dzimšanas, nevis faktiskās dzīves vietas.
Gandrīz puse no mazuļiem piedzimuši vecākiem, kuri nav oficiāli reģistrējuši laulību -2009.gadā 150 dzimšanas reģistri bija ar paternitātes atzīšanu. „Pēdējā laikā sieviete nolemj bērnu laist pasaulē nereģistrētā laulībā, cerot, ka bērna tēvs viņu bildinās. Tomēr laulību slēgšanas gadījumi kļūst arvien retāki – aizvadītajā gadā Valmierā reģistrētas 129 laulības jeb par 55 mazāk nekā gadu iepriekš. Jaunākajai līgavai bija 16 gadi, bet vecākajai – 59. Savukārt jaunākais līgavainis pērn bija 18 gadi, vecākajam – 66. Lielākā gadu starpība starp līgavaini un līgavu bija 27 gadi. 2009.gadā laulības reģistrētas tikai divās Valmieras baznīcās – Valmieras Sv. Sīmaņa un Romas katoļu baznīcā,” skaidro Rita Viļumsone.
Populārākie zēnu vārdi 2009.gadā bija Jānis, Markuss, Daniels, Roberts un Matīss, bet neparastākie – Demids, Damijans, Daimonds un Ardžuns. Savukārt populārākie meiteņu vārdi – Evelīna, Samanta, Elīza un Paula, neparastākie – Kerlīna un Milāna. Aktuāla kļūst tendence bērnam likt divus vārdus. Interesantākie vārdu savienojumi bijuši Rēzija Žermēna, Betija Elizabete un Katrīna Eleonora, kā arī Maksimus Jānis, Julians Kevins, Svens Gustavs un Jānis Miķelis. Rita Viļumsone piebilst, ka vārds ir kāda piederība savai tautai un prieks, ka pēdējos gados vecāki izvēlas saviem bērniem arī tādus senos vārdus kā Alma, Mētra, Līga, Laima un Dārta.
Kopumā pērn Valmierā bijusi negatīva demogrāfiskā bilance – reģistrēti 340 jeb par 12 miršanas gadījumiem vairāk nekā dzimšanas. Biežākais nāves cēlonis, līdzīgi kā gadu iepriekš, bija sirds slimības, vēzis un asinsvadu slimības. 2009.gadā samazinājies pašnāvību skaits.
Pēdējos piecos gados valmierieši arvien biežāk izrāda interesi par kāzu jubileju svinīgu atzīmēšanu. Dzimtsarakstu nodaļa pēc laulāto lūguma organizē svinīgas kāzu jubileju ceremonijas, sveicot un godinot laulātos. 2009.gadā Valmierā zelta kāzas jeb 50.kāzu gadadienu svinēja 21 pāris. „Lai gan jaunā paaudze bieži vien saka – mums laulības nevajag, tomēr gados vecākā paaudze apliecina pretējo. Laulībā nodzīvot 50 gadus ir māksla,” saka Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Tāpat pagājušajā gadā bija vērojama tendence, ka palielinājās iedzīvotāju skaits, kuri Dzimtsarakstu nodaļā vērsās, lai izņemtu dokumentus izbraukšanai uz ārzemēm. Ģimenes pārceļas uz dzīvi Īrijā, Anglijā, Norvēģijā, Spānijā, Šveicē un Itālijā. Palielinājies arī Latvijas nepilsoņu skaits, kuri lūguši noformēt dokumentus Krievijas pilsonības un pensijas saņemšanai. Aktuāla bijusi arī uzvārdu un vārdu maiņa gan labskanīguma, gan šķiršanās iemeslu dēļ.
Komentāri