Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Savienot vēsturisko un mūsdienīgo

Sarmīte Feldmanee
Jr3

“Alpu” saimnieki Inita un Ints Baškevici.

Braucot cauri Jaunraunai, nevar nepamanīt skaisto dzelteno ēku. Turpat blakus gan ne mazāku uzmanību piesaista drupas. Sakoptā ir kādreizējā muižas pārvaldnieka māja, bet drupas reiz bijusi kungu māja. Katrai ēkai laiku griežos savs liktenis. Tāpat kā visam Jaunraunas muižas kompleksam.

19.gs. sākumā sāka veidot pašreizējo muižas ansambli. Kungu māja, pārvaldnieka māja un klēts bija simetriski izveidotas ap parādes laukumu. 1835.gadā apbūves ansamblis pamatā bija pabeigts. 20.gs. sākumā tas sastāvēja no 28 celtnēm: kungu mājas, pārvaldnieka mājas, klēts un kaltes, putnu mājas, kūts, staļļiem, kalēja mājas un smēdes, kroga, kalpu mājām, rijas un citām saimniecības ēkām. 1920.gadā, kad muižas zemes dalīja nelielās saimniecībās, apbūves ansamblis bija palielinājies vēl par vairākām ēkām. Padomju laikā kopsaimniecība ēkas izmantoja savām vajadzībām, bet to uzturēšana  nebija prioritāte.
1977.gada Cēsu rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja pieņēma lēmumu, ka muižas apbūves komplekss tiek ņemts valsts aizsardzībā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. 90.gadu sākumā statuss noņemts. Cēsu muzejā kā aizsargājams mākslas priekšmets glabājas pārvaldnieka mājas pagraba durvis, apliecinot 18.gs. otrās puses meistaru prasmes. 80.gadu beigās Priekuļu selekcijas stacija, kas te saimniekoja, piesaistot studentus, atjaunoja pārvaldnieka māju. Projekts bija arī kungu mājai, bet to neīstenoja. Tad kompleksa teritorija tika nodota privatizācijai, kā arī īpašumi atdoti    bijušajiem īpašniekiem. Pārmaiņas katrai ēkai atnesa savu likteni.

Pēdējos gados Jaunraunas centrs kļūst aizvien sakoptāks.

Kopt un uzturēt vēsturisko mantojumu

Jr1
Jaunraunas muižas pārvaldnieka māja.

Ceturto gadu Inita un Ints Baškevici saimnieko kādreizējā Jaunraunas muižas pārvaldnieka mājā “Alpi”.

“Nemeklējām muižu, bet gribējām prom no Rīgas. Meita dzīvo Cēsīs, tādēļ skatījāmies šai pusē.    Nebija svarīgi, vai māja ir jauna vai veca, bet lai pie tās ir lieli koki,” pastāsta Inita, bet Ints uzsver, ka pie ēkas aug 11 ozoli. “Vari nopirkt skaistu māju, bet nevar    nopirkt simtgadīgus vai divsimtgadīgus kokus,” atgādina ­saimnieks.

Ar saudzīgu cieņu

“Cenšamies neko mājā nemainīt, nevis atjaunot vēsturiskā izskatā, bet nesabojāt to, kas ir. 80.gadu beigās ēka ir uzmērīta, izstrādāts projekts trim dzīvokļiem, sākta pārbūve, nomainīti logi. Pirmais, ko izdarījām, saremontējām krāsnis, salabojām jumtu. Dakstiņi ir liela vērtība,” pastāsta Ints un piebilst, ka ēkā gadu gaitā bijušas daudzas pārbūves, katrs laiks un saimnieka iespējas atstājušas savu nospiedumu. Nav zīmējumu, kāds kādreiz bijis mājas plānojums. Militārajās kartēs atrasts, kāds izskatījies muižas komplekss ar daudzajām ēkām. Gar ceļmalu bijusi gara celtne, otrā pusē ceļam kalpu mājas un siena šķūnis. Starp klēti un pārvaldnieka māju DR bijusi liela oranžērija ar palmām. Kā tas izskatījies, redzams fotogrāfijās, kas ir Jaunraunas Tautas nama muzejā.

Pagājušajā vasarā “Alpos” notika koka logu restaurācijas meistarklases un arī saimnieki mācījās, kā dot logiem ilgāku mūžu.

“Paši mācāmies un piedāvājam to arī citiem,” teic Inita un piebilst, ka veco ēku šarms ir ne tik daudz vēsturiskais akcents, bet gan tas, ka tās ir proporcionālas, vizuāli nesamocītas. “Redzams zelta griezums, kas 20.gadsimtā un mūsdienās aizmirsts. Laiki mainās, bet tās vienmēr piesaista acis,” saka Inita, bet Ints atceras, kā ar dēlu, kuram tad bija 16 gadi, nogājuši pagrabā. Viņš jautājis: ”Kā šādu iespējams uzbūvēt?” Atbilde vienkārša -  bija amatnieki, raka bedri un būvēja. Pagrabam metru biezas sienas, velves, arkas. Tās saglabājušās un kalpos vēl gadiem. Pagrabu novērtēja arī Priekuļu selekcijas stacija, jo te tika glabāti kartupeļi, vēl tagad pie apcirkņiem saglabājušies šķirņu nosaukumi.

Ēkā bijuši divi manteļskursteņi. Kad mājā darbojies veikals, viens pārbūvēts noliktavai, blakus telpā notika tirdzniecība. Otra telpa, kur bija manteļskurstenis, ­saglabājusies, kā to izmantot, saimnieki domā.   

Ieinteresēti atdzīvināt skrajciemu

Mājā jau bija centralizētā ūdens­apgāde. Tā kā tā ierīkota padomju laikā, aka ir uz kaimiņu zemes un nodrošina ūdeni četriem kaimiņiem. Savukārt turpat blakus vecā klēts, kurai cits īpašnieks, atrodas uz Baškevicu zemes.

“Kaimiņi satikāmies un sapratām, ka domās esam vienoti un katrs savā īpašumā dara, cik var.    Esam ieinteresēti aktivizēt šo vietu. Tā atrodas krustcelēs, pie mums ērti atbraukt pa labu ceļu,” stāsta Ints. Plašā kaimiņu klēts ir piemērota pasākumu rīkošanai. Te jau trešo reizi rudenī notiks Rijas balle, ko rīko klēts saimnieki Raimonds un Līga Broduži. Savukārt Baškevici iecerējuši aicināt uz koncertiem, maijā te atkal būs rokmūzikas festivāls “Nakts maiņa klētī”, vasarā “Mājas kafejnīcu dienu” gardumi. Ne vienam vien spilgtā atmiņā aizvadītās Lieldienas, kad muižas pagalmā valdīja liela jautrība.

“Gribam un darām kopā,” uzsver Ints. Sešas kaimiņu ģimenes nodibinājušas biedrību “Jaun­raunas kultūrtelpa”. Finans­ējuma piesaistei klēts jumta remontam iesniegts projekta pieteikums. Diemžēl šoreiz tas neguva atbalstu.

Kaimiņi ik pa laikam pie kāda sanāk kopā, tad izrunā ikdienas un nākotnes lietas.  “Jaunraunas centrs un apkārtne ir sakopta, acis var priecāties,” uzsver Inita, bet Ints piebilst, ka vasarās zāli pļauj līdz lielajam ceļam, arī to mazumiņu, kas ceļinieku pārziņā. Kopīgi veido vidi. “Pirmajā gadā Ziemassvētkos salikām gaismiņas. Nākamajā gadā vēl kāds, nu jau, braucot cauri mūsu skrajciemam, var justies kā gaišā pilsētā. Tā mēs cits citu mudinām un iedrošinām,” teic “Alpu” saimnieks un atgādina: “Ja gribi un dari, jebkuru vietu var iekustināt.”

Atver durvis darbīgajiem

“Alpi” ir liela māja – 300 kvadrātmetri. Tikpat plaši bēniņi un pagrabs. Inita atklāj, ka daudz domājuši, kā to lietderīgi izmantot, jo ģimenei ēka par lielu. Ieceres radušās, piedaloties Cēsu rajona lauku partnerības rīkotajā pieredzes braucienā pa novadu,    arī Limbažiem, Valmieru. “Bija skaidrs, ka    ar viesmīlības biznesu nenodarbosimies. Bet “Mājas kafejnīcu dienās” piedalījāmies, saņēmām labas atsauksmes. Pieredzas braucienā redzējām, cik daudz interesanta laukos ražo, cik daudz dažādas produkcijas audzē. Sapratām, par šiem cilvēkiem ir jāstāsta. Veidojam koprades virtuvi, aicināsim ražotājus, rīkosim degustācijas, meistarklases. Gribam savest kopā ražotājus, pavārus un patērētājus. Šovasar virtuve tiks pabeigta,” pastāsta Inita un piebilst, ka tad būs vēl viens iemesls atbraukt uz Jaunraunu, lai    kaut ko jaunu uzzinātu.   
“Te var rīkot arī nelielus muzikālus vakarus,” saka Ints un ar      lepnumu pastāsta, ka klavieres, kas ir mājas lielajā istabā, ir “J.Tresselt”, ražotas Latvijā,    instrumentam jau 140 gadi. “Kafejnīcu dienās katrs varēja nākt un paspēlēt, logi bija vaļā, pusdienotāji klausījās,” atklāj ­saimnieks. Noteikti jauks būtu paša un mazmeitas koncerts.

Muižai piederas

Inita un Ints uzsver, ka vēsturiski muiža nav iedomājama bez saimniekošanas. Zemnieku saimniecība “Jaunraunas Alpi” nodarbojas ar truškopību. Ganāmpulkā ir ap simtam deviņu šķirņu garaušu. Inita pabeigusi pārraudzības kursus, ir truškopības biedrības biedre. Ja dara, tad nopietni un no sirds.
Muižai piederas rosība. Kaimiņi vienojušies darīt, lai tā būtu.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Novadnieks. Rakstniecei amatietei Melānijai Vanagai 120

11:50, 12. Sep, 2025

Par Melāniju Vanagu viņas 120.dzimšanas dienas gadā tiek rakstīts, stāstīts daudz. Novērtēts rakstnieces literārais mantojums, […]

Ielu pārbūve turpinās

14:42, 29. Aug, 2025

Turpinās ielu pārbūve Cēsīs. “Druva” jau rakstījusi, ka tiek īstenoti vērienīgi projekti, kas būtiski mainīs […]

Vieno piederība Raunai un pagasta skolai

14:33, 29. Aug, 2025

Raunas skolai piederīgie gatavojas salidojumam. “Tā ir atkalredzēšanās pēc īsāka vai ilgāka laika. Bet ne […]

Saglabāt senos vietvārdus un vārdus

17:25, 26. Aug, 2025

“Apvidvārdi ir spēcīgi un ietilpīgi – tie sniedz ziņas par mūsu valodas daudzveidību, vēsturi un […]

Jaunieši. Atrast atbalstu idejām

16:42, 19. Aug, 2025

Augustā Cēsu novadā aizvadīti divi jaudīgi jauniešu organizēti notikumi – saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” Pārgaujas […]

Sociālais dienests. Pieejamība

16:29, 19. Aug, 2025

Pilotprojektu “Pieejamāks sociālais darbinieks” Cēsu novada Sociālais dienests pavasarī uzsāka Amatas apvienībā, Zaubes, Nītaures, Amatas, […]

Tautas balss

Sludinājumi