
Uzmanīgi! Ceļmalā nogruvums!
Lietus aizkavē darbus
Nedēļas nogalē daudzviet turpinājās lietavas, turpinot mērcēt jau pārmitrinātos laukus un ceļus, kavējot ierastos vasaras darbus.
“Grants ceļi, kas ikdienā ir sliktā stāvoklī, jo praktiski nav seguma, ir dubļu peļķes. Ja lietus kādu brīdi nav, ūdens nosūcas, kā līst, atkal ir dubļi. Ceļus greiderēt nav iespējams, ja arī kādas dienas nav lietus un pagūst kādu posmu nogreiderēt, nākamajā dienā uzlīst, un atkal ceļš bedrēs,” stāsta Cēsu novada Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja un piebilst, ka iedzīvotāji informē, ja kāds mežizstrādātājs nav ceļu sakārtojis, bet pēdējā laikā tādu ziņu nav.
Taču ne jau tikai ceļi ikdienā rada problēmas. Kā uzsver L.Burdaja, nevar darīt iecerēto, īstenot projektus. Taurenieši gaida, kad sāksies darbi otrā Lodes tilta statņu atjaunošana. Atbilde vienkārša – kad Gaujā ūdens līmenis pazemināsies. Tāpat ar Cieres dabas takas atjaunošanu Taurenē Gaujmalā. Brāļu Kaudzīšu muzeja “Kalna Kaibēnu” ratnīcai jāmaina jumta segums.
“Par darbiem ir noslēgti līgumi, ir konkrēti izpildes termiņi, bet darbi vēl nav sākti,” saka pārvaldes vadītāja. “Tāpat neko nevar darīt Vecpiebalgas Ūdensrožu dīķī, lai kāda par to neizskanētu kritika,” atgādina L.Burdaja un pastāsta, ka Ūdensrožu dīķa labiekārtošanas darbi tika sākti pērn, bet šovasar nav bijis iespējams tos turpināt. Projektā paredzēts sakopt un labiekārtot dīķi, izveidot taku gar dīķa krastu. Pēc tam jau nākamajā projektā labiekārtos apkārtni.
Arī zālienu kopšana sagādā raizes – daudzviet, kur citās vasarās varēja pļaut ar traktorīti, šogad braukt nedrīkst, lai neatstātu dziļas rises. Arī trimmerētāju darba dienas saraustītas, tās bieži pārtrauc lietus.
Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule pastāsta, ka ikdienas saimnieciskie darbi pēdējās nedēļās netiek plānoti. “Kad spīd saule, metamies pļaut, ravēt dobes un celiņus. Piemērojamies laikapstākļiem,” saka L.Grudule. Zāles pļaušanai muzeju teritorijām ir traktors, taču pļavas zied un briest. “Bija iecere pļavās pie “Kalna Kaibēniem”un “Saulrietiem” sakraut siena zārdus, bet kārtīgs traktors tajās iebraukt nevar. Ja arī nedaudz apžūst, tas situāciju nemaina, pļavas izdangās,” stāsta apvienības vadītāja.
Tūristi, kuri vēlētos apmeklēt muzejus, pieraduši braukt pa labākiem ceļiem un, ieraugot pārmitros grants ceļus, griež spēkratus riņķī.
“Vienudien uz “Kalna Kaibēniem” ceļš bija izskalots, autobuss nevarēja iebraukt. Apvienības pārvalde ātri problēmu novērsa. Uz “Saulrietiem” ved valsts ceļš, diemžēl tas rada galvassāpes gan sausā, gan slapjā laikā,” stāsta L.Grudule.
Taču, lai kā lietus aizkavē darbus, bojā ceļus, pārpludina zemnieku pļavas un laukus, Inešu muižas parkā visu vasaru zied rozes.
Tāda tā vasara
Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītāja Anita Dzalba uzsver, ka grants ceļu remontiem iepirkums bijis laikus un veiksmīgs, iecerētais paveikts. Par 98 038 eiro bez PVN veikta grants seguma atjaunošana. Stalbes pagastā atjaunoti ceļa posmi 3,1 km garumā, Raiskuma pagastā – 2,04 km, Straupes pagastā – 3,02 km . Rozulā ielām veikta dubultās virsmas apstrāde. Tas tiks darīts arī Stalbē.
“Lietus, protams, ietekmē ceļu greiderēšanu un planēšanu,” atgādina A.Dzalba, bet saimniecības vadītājs Straupes pagastā Druvis Kreitūzis piebilst, ka Straupes pusē bijušas siltas dienas bez lietus, tad pagūts grants segumu nogreiderēt.
Virszemes ūdeņi plūst pa ceļmalām, dažviet tās izskalotas, jāstiprina, lai, ja vēl būs lietavas, nerodas lielāki postījumi,” teic D.Kreitūzis un pastāsta, ka šos darbus pašu spēkiem veic apvienības pārvaldes darbinieki, jo ir nepieciešamā tehnika, granti pērk.
“Pārgaujai līdz šim lietavas un negaiss gājis garām,” uzsver A.Dzalba un pastāsta, ka daudz līdzekļu nākas tērēt pļaušanai, jo zāle siltajā un mitrajā laikā ātri aug. Cilvēku resursi nav lieli, arī tehnika mēdz niķoties.
“Veiksmīgi noslēdzies iepirkums Rozulas kluba jumta seguma nomaiņai. Kad celtnieki varēs sākt darbus, atkarīgs no laikapstākļiem,” stāsta A.Dzalba.
Visiem vasarā jāstrādā
Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte pastāsta, ka visos apvienības pagastos šovasar notiek intensīva mežizstrāde, no četriem karjeriem tiek vesta grants ielu remontiem Cēsīs.
“Braucot pa Celmiņu ceļu, piecās minūtēs satiku deviņas kravas mašīnas, kas veda granti. Ceļiem ir nebijusi slodze. Lai cik sarežģīti laikapstākļi, meži tiek zāģēti. Ir saskaņoti vairāki desmiti krautuvju,” situāciju raksturo pārvaldes vadītāja un pastāsta, ka iedzīvotāji, protams, nav apmierināti, jo grants ceļi ir sliktā stāvoklī. “Ir taču jāsaprot, ka arī grants vajadzīga un mežizstrādātājiem jāstrādā. Var jau pašvaldība noteikt ceļiem masas ierobežojumu, bet tad apstāsies daudzi darbi, kas jau tā kavējas,” pārdomās dalās E Eglīte un vērtē, ka tik sarežģīta situācija, kuras noteicēji ir laikapstākļi, agrāk nav bijusi.
Iedzīvotāji Drabešu pagasta Līvos gaida Putru ielas seguma pārbūvi. Paredzēta asfalta atjaunošana un grants seguma pārbūve par asfaltētu segumu. Darbi par 151 166 eiro kavējas. Plānotais pabeigšanas termiņš, nu jau var teikt – bija, 1.augusts.
Tāpat aizkavējušies autoceļa Nītaure–Pakauši seguma atjaunošanas darbi 5,3 km garumā. Izbūvēti autoceļa posmi ar dubultās virsmas apstrādi un pastiprināta esošā brauktuves segas konstrukcija, izmantojot minerālmateriālu maisījumu. Papildus sakārtotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas, nocirsti bīstamie koki un veikti citi pasākumi satiksmes drošības uzlabošanai. Būvdarbu gaitā atjaunots tilts pār Zaubes upi. Šī ceļa atjaunošana tiek veikta par līgumcenu 758 250 eiro.
“Būvniekiem lietus dēļ aizkavējas darbi citos objektos. Tāda ir situācija,” saka E.Eglīte.
Un zāle tik aug
“Kad kaimiņu novadā plosījās negaiss un nodarīja lietus postījumus, Jaunpiebalgā un Zosēnos lietavu nebija. Pie mums līdz šim bijis lietus, bet ne negaiss,” stāsta apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Jaunpiebalgas apvienībā Kristaps Dravants un piebilst, ka, protams, dažviet ceļi ir paskaloti. Tos regulāri apseko. Lētāk ir novērst nelielus ceļa bojājumus, nevis vēl pēc nākamā lietus lielākus, norāda K.Dravants.
“Starp lietavām pagājušonedēļ palaimējās ceļus nogreiderēt, jo saulē un vējā brauktuves ātri žuva,” bilst K.Dravants un pastāsta, ka šovasar Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastā nav vērojama mežizstrāde, ikdienā smagā tehnika nebojā grants ceļus.
Pašvaldībai ir plašas zaļās zonas teritorijas, kas prasa uzturēšana. Kur pļaut, tiek rūpīgi izvērtēts, jo visur zeme ir pārmitra. “Zāle aug. Pļaujam ar mazo traktoru. Pavasarī pie pārvaldes ēkas atjaunojām zālienu, tur vislabāk var redzēt, cik bieži ir, ko pļaut,” pastāsta apsaimniekojamās teritorijas pārzinis.
Iedzīvotāji dod ziņu
Arī no Priekuļu apvienības pagastiem lietavas izvēlējušas virzīties nostāk. Kad bija pirmais lielais negaiss, pērkons iespēra vairākos kokos. Tie novākti. “Iedzīvotāji ziņo, ja kas noticis. Veselavā ceļam Rabākas – Stirnas – Fēlikss bija izskalota caurteka. Ja uz kāda ceļa veidojas trepe, tiek greiderēts, ja vien laika apstākļi atļauj,” stāsta Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un uzsver, ka tiek izmantots katrs brīdis, lai darītu ikdienas uzturēšanas darbus. Zaļās zonas pagastos regulāri appļauj, ceļmalas appļāva jau pirms Jāņiem. “Pagastiem cauri ved valsts autoceļi. Iedzīvotāji uztraucās, ka ceļmalas Priekuļos, Cēsu prospektā, nav nopļautas. Nopļāvām paši, kaut tas nebija jādara, bet gribam taču, lai Priekuļi ir sakopti,” pastāsta E.Šīrante.
Pārvaldei noslēgti vairāki līgumi par Priekuļu birzītes un Jāņmuižas bērnudārza sporta laukumu sakārtošanu. Pagaidām viss notiek, kā paredzēts.
Gan jau noderēs
Slapjā vasara ne tikai rada galvassāpes par grants ceļu uzturēšanu, izskalojumu remontiem, kas rada neplānotus izdevumus, tā sagādā arī iespēju ietaupīt. Kad ceļi mitri, tie neput, iedzīvotājiem, kuru mājas tuvu grants ceļiem, nav jāuztraucas par putekļiem. Savukārt pašvaldībai nav jākaisa pretputekļu līdzeklis. Tas sagādāts visās apvienībās, vai arī noslēgti līgumi ar pakalpojuma sniedzēju.
“Lai ceļu gar māju nokaisa ar pretputekļu līdzekli, prasa aizvien vairāk iedzīvotāju. Pirms lietavām nokaisījām,” pastāsta E.Šīrante.
K.Dravants vērtē, ka pret pretputekļu līdzekļa izmantošanu iedzīvotājiem ir dažāda attieksme: vieni ļoti vēlas, jo negrib dzīvot putekļos, citi ir pret ķīmijas izmantošanu. Jaunpiebalgā un Zosēnos tiek kaisīti ap trīs kilometriem, to dara pakalpojumu sniedzējs. “Maijā bija iecerēts kaisīt, labi, ka nepaguvām. Neviens jau nezina, kāds būs rudens. Ja sauss, ceļi putēs,” teic K.Dravants.
Arī Amatas apvienības pagastos par to, lai gar mājām ceļmalās būtu mazāk putekļu, gādā pakalpojuma sniedzējs. Šovasar vienreiz pakalpojums izmantots. Pārgaujas pagastos līdzekli iegādājās apvienības pārvalde, ir nepieciešamā tehnika, lai to izkaisītu. Tas gan darīts vienīgi Raiskuma pagastā.
Komentāri