Kā darboties iedzīvotāju padomēm

“Lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas — iedzīvotāju padomes,” teikts Pašvaldību likumā, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Toreiz Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas laikā ierosināju, ka vietējām kopienām jāsaglabā tiesības pašām tieši ievēlēt savus priekšstāvjus, kas, pirmkārt, varētu pārstāvēt vietējās kopienas intereses saziņā ar pašvaldību un, otrkārt, paši izlemt lokālas nozīmes jautājumus, kas skar šīs vietējās kopienas intereses.” Viņš arī atgādināja, ka iedzīvotāju padomju izveidošana ir obligāts pašvaldību pienākums, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību un sekmētu vietējo kopienu demokrātisku līdzdalību. Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas sastāv no padomes darbības teritorijas iedzīvotājiem.

Jābūt konstruktīvai sadarbībai

Apspriešanai Cēsu novada dome bija nodevusi saistošos noteikumus “Cēsu novada pašvaldības iedzīvotāju padomju nolikums”. Drīzumā Saistošie noteikumi tiks pieņemti un varēs veidot iedzīvotāju padomes. “Par padomju nolikumu ir saņemti vairāki ierosinājumi. Tas liecina, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti un saskata, ka pagastos padomes būs pašvaldības sadarbības partneris. Vietējie iedzīvotāji taču vislabāk zina sava pagasta vajadzības, lai pašvaldība varētu pieņemt labāko lēmumu,” saka Cēsu pašvaldības izpilddirektore Līga Medne un piebilst, ka tikšanās reizēs pagastos iedzīvotāji jautājuši par padomēm un redzams, ka ir aktīvi cilvēki, kuri vēlas darboties. Viņa pauž pārliecību, ka    tās izveidot nebūs problēmu, būtu labi, ja darbam padomēs pieteiktos vairāk aktīvo cilvēku.

“Kad sāks strādāt pirmās padomes, runāsim par to darbības loku, sadarbību ar pašvaldību. Tai jābūt konstruktīvai un visiem saprotamai,” uzsver izpilddirektore.

Par Mārsnēnu kopienu novadā zināms kā aktīvu, pagasta iedzīvotāji daudz darījuši kopā, lai dažādotu un interesantāku veidotu pagasta dzīvi. Kopiena ir domubiedru kopa, kurā ikviens iesaistās kā brīvprātīgais.
“Paredzēts, ka padomes izveidi uzsāk, ja tādu ierosinājumu paš­valdībā iesniedz vismaz 25 attiecīgās teritoriālās vienības iedzīvotāji. Vai pagastā būs tik daudz cilvēku, kuri parakstīs ierosinājumu? Iedzīvotāju padome ir brīvprātīgais darbs ar striktiem noteikumiem. Ja arī padomi izveidos, vai tai būs motivācija strādāt un par    kaut ko lemt?” pārdomās dalās mārsnēniete Madara Melbār­de-Žukova. Viņa ir aktīva Mār­snēnu kopienas dalībniece un vērtē, ka arī aktīvajiem pēdējā laikā zūd motivācija.

“Sapņojām, dzīvojām cerībās, ka spēsim iekustināt mehānismu un pagastā kas mainīsies. Diemžēl ar pašvaldību nav izveidojusies pašsaprotama sadarbība. Arī izstrādājot budžetu, netika pajautāts, kas mums būtu aktuāls. Vai pašvaldībai nav laika vai vēlēšanās, bet tas ir iztrūkstošais posms gan kopienas darbībā, gan būs arī iedzīvotāju padomes darbā, ja attieksmē nekas nemanīsies,” stāsta mārsnēniete un uzsver, ka kopienā ir līdz astoņiem aktīviem cilvēkiem, kuri, rīkojot pasākumus, iesaista radiniekus. Viņa pieļauj, ka kopienas aktīvs varētu būt arī iedzīvotāju padome, bet vai tā vajadzētu būt? Gribētos padomes kandidātos redzēt citus cilvēkus, ļoti cerētu uz jauniešiem.

“Iedzīvotāji ar problēmām vērsīsies padomē, bet vai viņi zinās, ko padome var izdarīt, vai tā nebūs vēl viens instruments, kā paš­valdībai no sevis noņemt atbildību par to, kas tai ir jādara. Patlaban pagastā nav neviena paš­valdības darbinieka, pie kura vērsties ar saimnieciskiem jautājumiem. Protams, var rakstīt iesniegumu, bet daudzi to nevēlas, grib izstāstīt klātienē. Ja būtu darbinieks, daudzas ikdienas problēmas ātri atrisinātu un nebūtu vajadzīga tāda padome, nedz cilvēkiem būtu šī pamestības sajūta un jau padošanās. Mazā pagastā iedzīvotāju padomei nesaskatu tik lielu jēgu, nebūs jau, par ko lemt, lielajos – jā,” viedokli pauž M.Melbārde-Žukova.

“Mārsnēnu pagastam šogad ne labiekārtošanai, ne infrastruktūras uzlabošanai budžetā nekas nav plānots, redzams publicētajā feisbuka ierakstā. Aptaujājot iedzīvotājus, atbildes pierādīja, ka mārsnēniešiem svarīga infra­struktūra, gribam, lai ir kas jauns, lai bērniem, jauniešiem ir iespējas brīvā laika pavadīšanai. Vai nevienu ceļu nevajag atjaunot? Katrā projektā, ko īsteno kopiena, cenšamies kaut ko uzlabot, kaut, piemēram, basketbola laukumu. Līdzdalības projektu konkursā par mūsu projektu nenobalsos, jo nevaram konkurēt ar citiem arī tad, ja nobalso visi pagastā deklarētie iedzīvotāji,” stāsta mārsnēniete. “Kādi mēs izskatāmies? Aizmirsta nomale un no apvienības kartes izsvītrotais pagasts, pārņem tāda sajūta, un cīņas spars ir zudis. Darīsim katrs savu darbu, un tad nebūtu jāliek pie darba brīvprātīgie!” vērtē M.Melbārde-Žukova un piebilst, ka pati iedzīvotāju padomē neiesaistīsies.

Skujeniete Sandra Straupe atzīst, ka pagaidām ir maz informācijas, lai vērtētu padomju iespējas. “Gaidām, jo ir sajūta, ka Skujene kļuvusi vēl tālāka no centra ne tikai mērāmos kilometros,” saka S.Straupe un uzskata, ka padomes būtu tās, kas informāciju par svarīgām skujeniešu problēmām aiznes uz domi.

“Vēl būtiski, kādi cilvēki būs padomē, lai nav tā, ka tiekas, lai dalītos negācijās. Ja padome ir konstruktīvs padomdevējs paš­valdībai, tad ir jēga. Vēl būtiski, ka padomē    fiksē aktualitātes, izdarāmiem darbiem noteikti termiņi, ka sēdes nav tikai parunāšanās,” pārdomās dalās S.Straupe. Viņa vērtē, ka arī iedzīvotāju padomēm jābūt informācijai par paš­valdības plāniem, lai par tiem var pastāstīt iedzīvotājiem.

“Ja iedzīvotāji būs aktīvi, arī pašvaldība nevarēs ar viņiem nerēķināties.   Pašvaldība nevar zināt par visu, kas notiek pagastā, tas ir saprotams, jādara arī pašiem. Ir jāzina, ko padome drīkst, kā     tai veidot sadarbību ar vietvaru, kādi ir tās plāni,     lai nav tikai dokumentos ierakstīts, ka attīstām novadu,” saka S.Straupe un piebilst, ka, piemēram, par līdzdalības budžetu būtu jārunā visām padomēm kopā, lai arī mazajiem pagastiem būtu iespējas.

Padome – tilts uz pašvaldību

Siguldas novadā jau vairāk nekā gadu darbojas astoņas iedzīvotāju padomes.

Pašvaldības Komunikācijas pārvaldes vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Meistere    pastāsta, ka    pirms padomju izveides ar iedzīvotājiem diskutēts par padomju      nozīmīgumu. “Iedzī­votāji piekrita, ka tā būtu lieliska iespēja stiprināt kopienu sajūtu un līdzdarboties novada attīstībā, un aktīvi atsaucās aicinājumam līdzdarboties padomēs,” stāsta Z.Meis­tere un uzsver, ka padomes ir lielisks papildu instruments, kā pašvaldībai uzturēt saikni ar novadniekiem un virzīt kopienu attīstību.    

“Iedzīvotāju padomes ir liels atbalsts pašvaldībai. Caur aktīvām kopienām ir iespēja veicināt saikni starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Komunikācija starp padomēm un pašvaldību ir ļoti veiksmīga, un sadarbojoties ieguvēji ir visi,” vērtē Z.Meistere.

Pagājušā gada sākumā notika iedzīvotāju padomju tikšanās, kurā iepazīstināja ar funkcijām un citu noderīgu informāciju, lai veiksmīgāk uzsāktu darbību. Arī šī gada sākumā ir ieplānota visu padomju sanākšana un tikšanās ar pašvaldības vadību un speci-ālistiem, lai pārrunātu budžeta prioritātes, padomju darbu 2025. gadam un citas aktualitātes, atskatītos uz aizvadītajā gadā paveikto. Šādas tikšanās gada sākumā pašvaldība plāno kā tradīciju.

Reizi gadā domes vadība dodas ciemos pie katras padomes, lai pārrunātu sadarbības principus. Lai precizētu neskaidros jautājumus un veidotu veiksmīgāku komunikāciju ar pašvaldības speciālistiem, iedzīvotāju padomes var vērsties pašvaldībā pie koordinatora.

Lēdurgas pagasta iedzīvotāju padome ir starpnieks starp iedzīvotāju vajadzībām un paš­valdības iespējām, saka pado-mes    priekšsēdētājs Ziedonis Skrivļa.

Darbam padomē bija pieteikušies septiņi iedzīvotāji, ievēlēti pieci. Viņu vidējais vecums ap 40 gadiem. “Esmu bijis Krimul­das novada domes deputāts    un labi zinu, kā pašvaldība var risināt problēmas. Tā kā esmu Lēdurgas sporta centra vadītājs, ikdienā tiekos ar iedzīvotājiem, viņi izstāsta, ko pašvaldība nesadzird, tad padome to aktualizē. Iedzīvotājiem nav jāraksta iesniegumi domei, tiem nav jāiziet birokrātijas ceļš. Ir jautājumi, kurus atrisina padome, un tie līdz domei nemaz nenonāk.    Padome ir kā tilts uz pašvaldību, jo ne katrs rakstīs domei, bet var runāt    ar padomi, un tā atrisinās,” stāsta pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs.

Padome seko līdzi norisēm pašvaldībā. Par pašvaldības ikdienas aktualitātēm un plānoto padomes informē Komunikācijas nodaļa. Ja paredzēts lēmums, kas skar Lēdurgu, padome to izvērtē. “Varam izteikt argumentus par vai pret, līdz sarunās nonākam pie    risinājuma,” stāsta lēdurdzietis.    Padome ieteikusi paš­valdībai, gan kur ierīkot šķirojamo atkritumu laukumu, norāžu izvietošanu ar mājas nosaukumiem ciematā un pagastā, gan apgaismojuma ierīkošanu.

Padomes priekšsēdētājs ar gandarījumu atzīst, ka par padomes darbu no iedzīvotājiem nav dzirdēta neapmierinātība. “Va­jadzību ir daudz, bet ieceres atduras pret finansējuma pieejamību. Ceļi un Lēdurgas pamatskolas nākotne ir tas, kas visvairāk satrauc. Mums svarīgs    autoceļš Straupe–Lēdurga–Vidriži–Skulte, pašvaldība, arī padome, esam rakstījuši “Latvijas Valsts ceļiem”. Atbilde ir, ka plāno,    bet nekas konkrēts. Šo ceļu izmanto lielās pagasta saimniecības, pa to brauc tranzīts no Valmieras. Dažkārt ceļš neizbraucams,” aktuālo pagastā ieskicē Lēdurgas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Z.Skrivļa.

Drustos iecerētais neizdodas

“Vairāki iedzīvotāju padomē ievēlētie dalībnieki pārtraukuši darbu, līdz ar to Drustu pagasta iedzīvotāju padome savu darbību ir beigusi,” lasāms pagasta feisbuka lapā.

“Divi locekļi atteicās, jo padomes darbam neredzēja jēgu. Tā bija ķeksīša pēc,” saka bijušās padomes priekšsēdētāja Vanda Petrovska un pastāsta, ka par pašvaldības lēmumiem, kas saistīti ar pagastu, uzzinājuši, kad tie jau pieņemti, ja padome iebildusi, tas nav ņemts vērā.

“Pagasta pārvaldes, tagad apvienības pārvaldes vadītāji nav vietējie, viņi nepārzina Drustu problēmas. Pārvaldes vadītāju var satikt divas stundas nedēļā. Kultūras darbinieki mainījās, tagad nav neviena. Iedzīvotāji ir neapmierināti, bet padome neko nevar izdarīt,” teic V.Petrovska, bet padomes locekle Valda Ļeonova piebilst, ka padome saņēmusi pagasta iedzīvotāju pārmetumus, ka neko nedara, necīnās, neaizstāv Drustus.

Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe atzīst, ka ar Drustu pagasta iedzīvotāju padomi konstruktīva sadarbība neiznāca. “Reālas problēmas ir praktiski jārisina, sarunām, tāpat risinājumu meklējumiem jābūt racionāliem,” uzsver E.Zurģe un vērtē, ka novadā ir aktīvas iedzīvotāju padomes, kuras vēršas pašvaldībā ar ierosinājumiem, aicina speciālistus, domes vadību uz sarunām, un kopā tiek meklēti risinājumi. Ir tādas, kuras problēmas vairāk risina pagastos.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties darbam Drustu pagasta iedzīvotāju padomē, kā arī    Raunas, Smiltenes, Virešu un Palsmanes, kur līdz šim padomes nav izveidotas.

V.Petrovska atklāj, ka darbam padomē nepieteiksies, bet V.Ļeonova uzsver, ka tomēr grib aizstāvēt Gatartu, lai to neaizmirst pavisam.