
FOTO: no "Ungurmalas" Facebook lapas
Cēsu novada dome apstiprinājusi Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu (ezeru un upju) apsaimniekošanas koncepciju. Ar Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrību noslēgts deleģējuma līgums par novada ūdenstilpju apsaimniekošanu. Biedrība arī organizē licencēto makšķerēšanu. Pērn tā tika noteikta Alaukstā un Inesī. Šogad pašvaldība apsaimniekotājam norādījusi izskatīt priekšlikumu organizēt licencēto makšķerēšanu Ungurā un Sāruma ezerā.
Kāds būs Ungurs un Sārums pēc gadiem. Jādomā šodien
Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrība aicināja uz sarunu novadniekus, makšķerniekus. Interese bija liela – lai uzklausītu biedrības plānus, uzzinātu par tās darbību, bija ieradušies ap pussimts interesentu.
Daži noskaņoti skeptiski un biedrības stāstīto, kāpēc makšķerniekiem jāpērk licences, tulkoja vien kā vēlēšanos paņemt naudu un bija sagatavojušies iebilst pret katru priekšlikumu. Citi ieceri atbalstīja, uzsverot, ka jādomā par ezeru, par to, lai būtu zivis, ko makšķerēt.
Kad biedrības vadītājs A. Šteins stāstīja, ko biedrība dara, ka tai ir 22 funkcijas un pārziņā 64 ezeri, ne viens vien bija pārsteigts, ka tās vienīgais darbs nav naudas iekasēšana par licencēm. Saruna ātri vien izveidojās konstruktīva par konkrētām situācijām: gan to, kas jāievēro makšķerniekiem, gan ko biedrība darīs ezeru pieejamības nodrošināšanā, zivju resursu papildināšanā, gan kā varēs iegādāties licences un cik tās maksās.
Makšķernieki piekrita, ka Sārumā ir problēmas ar maluzvejniekiem, jo ezers nomaļš. Problēma, ka tam nav publiskas pieejas, kur bez maksas var ielaist laivu. “Vai pašvaldībai pirkt zemi un to ierīkot? Vai pašvaldībai jādara tas, ko dara uzņēmējs? Tā vistiešākā veidā iejaucas uzņēmējdarbībā. Ir divi kempingi, kas nodrošina šo pakalpojumu. Protams, katrs uzņēmējs nosaka kārtību, kas jāievēro,” skaidroja A.Šteins.
Daloties pieredzē par piekļuvi ezeriem, ne viens vien atgādināja par Eiķēnu ezeru Straupes pagastā. Tas pieder trim īpašniekiem, neliels gabals arī pašvaldībai. “Īpašnieks var liegt savā daļā uzturēties makšķerniekiem. Apkaimes iedzīvotāji zina, ka iemesls vienkāršs, proti, īpašniekam pēc citu copēm bija jāvāc atkritumi,” atgādināja A.Šteins. Arī Gatis Strods, kurš dzīvo pie Ungura, pastāstīja, ka savulaik arī ļāvis makšķerēt katram, bet pēc tam katru gadu bija jāsavāc un jāizved vairāki kubikmetri atkritumu. “Kāpēc īpašniekam jāmaksā par atkritumiem, ko atstāj sabiedrība? Viņam ir tiesības vai nu nelaist, vai prasīt maksu,” bilda A.Šteins.
Andis Muižnieks rosināja diskusiju, kas aktuāla tūrisma uzņēmējiem. Ģimene atbrauc atpūsties, ne makšķerēt, grib iebraukt ezerā, noķert vienu zivi, bet jāpērk licence. Ja arī viņi vēlas to izdarīt, ir problēmas ar internetu. A.Šteins skaidroja, ka licences ir arī papīra formātā un šis jautājums ir atrisināms.
Tika arī pārrunāts, kā gados cienījamie makšķernieki tiks galā ar pārskata iesniegšanu. A.Šteins pastāstīja, ka tas uztrauca arī makšķerniekus Inesī un Alaukstā, bet, izrādās, problēmu nav.
Tikšanās dalībnieki interesējās, kā biedrības inspektori kontrolēs licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpējus, un atzinīgi novērtēja, ka inspektoriem divreiz nedēļā jāapseko ezeri, kuros ir licencētā makšķerēšana, bet divreiz mēnesī, kuros nav.
Makšķernieki arī dalījās pieredzē, kādi bijuši lomi Ungurā un Sārumā. Sārumā līdz 2018.gadam bija atļauta zveja, un ezers aizvien nav tā īsti atkopies, kaut zivju resursi tiek papildināti. Šogad paredzēts veikt Sāruma zinātnisko izpēti, lai saprastu, kas ezeram nepieciešams.
“Neieviešot licencēto makšķerēšanu, nevar noteikt papildu nosacījumus. Tas būtiski, jo jārēķinās, ka attīstās arī tehnoloģijas, kuras izmanto makšķernieki. Ja pirms gadiem par reāllaika eholoti bija vien dzirdēts, tagad tā pieejama makšķerniekiem, vēl gan dārga, bet cena kļūst aizvien pieņemamāka. Vai gribam, lai ezeru izkāš? Ja kādreiz noķert samu Daugavā bija māka, tagad vīri dienā izceļ vairākus desmitus. Aizpērn ar eholatēm dienas laikā Alaukstā tika nomakšķerēti 22 zandarti. Makšķernieks lielījās sociālajos tīklos. Noteikumos varam ierakstīt, ka, izmantojot šādas iekārtas, drīkst paturēt ne vairāk par vienu zivi,” klāstīja A.Šteins un uzsvēra, ka par licencēm iegūtā nauda tiek atdota ezeram. Garāka diskusija raisījās, cik maksās licence, dažādie priekšlikumi vēl tiks vērtēti.
Tikšanās dalībnieki vienojās, ka makšķernieka lomā Ungurā drīkst būt trīs līdakas, no kurām viena lielāka par 75 cm, asari līdz 5 kg, bet trīs drīkst būt lielāki par 35 cm, virs 40 cm lomā paturēt aizliegts. Zandartus paturēt nedrīkst. Ierobežojums arī – dienā drīkst nomakšķerēt ne vairāk kā desmit kilogramus plaužu. Zivju saudzējamais laiks paredzēts no1.maija līdz 30.maijam. Sārumā lomā drīkstēs būt trīs līdakas un trīs zandarti, tikai viens garāks par 75 cm. Aizlieguma laiks no 1.maija līdz 15.jūnijam. Tas zandartu aizsargāšanai, un nedrīkstēs velcēt, makšķerēt ar dzīvo ēsmu un nakts stundās.
Pēc sarunas licencētās makšķerēšanas atbalstītāji atzina, ka varbūt kādu arī neizdevās pārliecināt, ka tā nepieciešama, bet vismaz skepse zuda. “Saruna ir sabiedrības iesaistīšana jautājuma risināšanā, ir svarīgi uzklausīt un kopā apspriest,” uzsvēra pašvaldības vides inspektors Jānis Balodis.
Vakar domes Finanšu komiteja lēma par pilnvarojumu Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrībai izstrādāt un saskaņot nolikumu par licencēto makšķerēšanu Ungura ezerā un Sāruma ezerā. Nākamnedēļ par to lems dome. Tad biedrība izstrādās nolikumu, kuru atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem saskaņos ar Zemkopības ministriju, Valsts vides dienestu, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, Dabas aizsardzības pārvaldi. Kad būs saņemti saskaņojumi, dome apstiprinās Saistošos noteikumus par licencēto makšķerēšanu Ungurā un Sārumā, par kuriem pirms tam būs sabiedriskā apspriešana.
Makšķerniekiem Alauksts un Inesis ļoti patīk
Pirms licencētās makšķerēšanas organizēšanas Alaukstā un Inesī biedrība rīkoja diskusijas ar iedzīvotājiem, makšķerniekiem, ko iegūs viņi, ko ezeri.
“Ir tādi, kuri uzsver, ka makšķernieku skaits abos ezeros ir samazinājies, citi apgalvo pretējo. Taču ikvienā ezerā Latvijā, kur noteikta licencētā makšķerēšana, vērojama tendence , ka makšķernieku skaits palielinās. Iemesli saprotami, jo šie ezeri tiek apsaimniekoti, papildināti zivju resursi, tie kļūst ērtāk pieejami,” stāsta Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins.
Vai pērn Alaukstā un Inesī bijis vairāk vai mazāk makšķernieku nekā agrāk, nevar pateikt, jo nav datu, ar kuriem salīdzināt. Par lomiem atskaites iesnieguši vairāk nekā 90 procenti makšķernieku, kuri iegādājās licences. A.Šteins vērtē, ka tas ir labs rādītājs, un arī atgādina, ka normatīvais regulējums nosaka, ja atskaiti laikus neiesniedz, tad organizatoram informācija jānodod Valsts vides dienestam un iestāde sāk administratīvo procesu. “Ļoti svarīgi, lai atskaites būtu godprātīgas. Tas vispirms jau ir makšķernieku interesēs, lai netiktu pieņemti aplami apsaimniekošanas lēmumi. Nav arī noslēpums, ka ir makšķernieki, kuri, lai nebūtu jāķēpājas, atskaitēs ieraksta, ka nekas nav noķerts,” pastāsta A.Šteins.
Pērn makšķerēšanai Inesī pārdota 841 licence, no tām vietējiem iedzīvotājiem simts bezmaksas. Makšķernieki samaksājuši 4933 eiro. Alaukstā iegādātas 812 licences, par ko iekasēti 4439 eiro. Arī šajā ezerā piešķirtas simts bezmaksas licences ezermalas iedzīvotājiem.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem 20 procenti ieņēmumu par licencēto makšķerēšanu tiek ieskaitīti Valsts zivju fondā, septiņi procenti licenču realizētājiem – Latvijas Lauku konsultāciju centram, kas tās tirgo tīmekļvietnē manacope.lv. Cēsu novada pašvaldības budžetā, atskaitot PVN, par pārdotajām licencēm Alaukstā iegūti 2644 eiro, bet Inesī 2938 eiro.
“Tā summa ir apmēram tāda, cik pašvaldība iegulda zivju resursu pavairošanai šajos ezeros. Pērn katrā ezerā ielaida 20 tūkstošus zandartu mazuļu. Viens maksā 42 centus. 89 procentus izdevumu sedz Valsts zivju fonds. Pārējo daļu turpmāk varēs segt no ieņēmumiem par licencēm, nevis tieši no pašvaldības budžeta naudas,” skaidro biedrības vadītājs.
Pērn abos ezeros tika veikta zivsaimnieciskā izpēte. To papildinot ar makšķernieku atskaišu datiem, var pilnīgāk novērtēt ezeru zivju sabiedrību un lemt, kas ezeram nepieciešams.
Inesī makšķernieku lomos nonākušas 1497 zivis, kuru kopējais svars – 728 kilogrami. 124 kg bijuši asari, 497 kg līdakas, 96 kg – zandarti (78 zivis), vēl arī raudas, plauži un citas.
Alaukstā situācija līdzīga. Iegūta 1341 zivs ar kopējo svaru 635 kg. No tām līdakas 394 kg, asari – 111 kg, zandarti – 77 kg (52 zivis). ”Makšķernieki noķēruši arī divus zušus. Zuši Alaukstā vēl ir, bet aizvien mazāk, jo dabiskā migrācija uz ezeru ir ierobežota un mazuļi resursa papildināšanai netiek audzēti,” pastāsta A.Šteins.
Biedrības vadītājs pauž gandarījumu, ka, salīdzinot ar citiem ezeriem , kuros organizē licencēto makšķerēšanu, Alauksts un Inesis ir starp Latvijas populārākajiem. Visvairāk licenču no 1.maija līdz 31.decembrim pārdots Burtniekā, Usmas un Alūksnes ezerā. 4. vietā ir Ineša ezers, tad Radžu ūdenskrātuve Jēkabpilī, bet piektais sarakstā ir Alauksts. Protams, pārdoto licenču skaita atšķirība ir ievērojama – Burtniekā 5,5 tūkstoši, Inesī – 841.
“Datus var vērtēt arī pēc izsniegto licenču daudzuma uz ezera platību, jo nevar salīdzināt 4007 ha lielo Burtnieku ar Ineša 519 ha un Alauksta – 774,15 ha. Protams, lielākā ezerā lielākas iespējas,” stāsta A.Šteins. Pēc pārdoto licenču skaita uz ezera platību starp 13 populārākajiem ezeriem Inesis ir otrais, 5,57 licences uz ha, Burtnieks – ceturtais, bet Alauksts – piektais.
“Pa kādam maluzvejniekam satiekam. Inesī aizturējām trīs. Saņēmām izsaukumu, ka Alaukstā makšķernieks liek murdu vai tīklu. Atbrauca arī pašvaldības, valsts policija un vides dienests. Šoreiz izrādījās, ka makšķernieks iebraucis ezerā iebarot brekšus un enkurā ieliek pudeli, lai zinātu, kur ir tā vieta. Šis gadījums pierāda, ka apkārtējiem nav vienalga, kas notiek ezerā, viņi to sargā,” stāsta biedrības vadītājs.
Komentāri