Zvērināts notārs Rēzeknē novērš krāpniecības mēģinājumu gandrīz 3000 latu apmērā

Latgales apgabaltiesas zvērināts notārs Romualds Laizāns Rēzeknē novērsis krāpniecības mēģinājumu nepilnu 3000 latu apmērā, informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Februāra beigās savā praksē notārs, pieņemot sagatavošanai dokumentus nekustamā īpašuma cerību pirkuma līguma noslēgšanai, pamanījis dokumentu viltošanas pazīmes un nekavējoties ziņojis par to atbildīgajām valsts institūcijām. Tādējādi ar savu modrību un profesionālo rīcību notārs novērsis krāpniecības mēģinājumu. Īpašumu pārdot vēlējusies kāda sieviete, kura solījusies nokārtot sava mirušā tēva mantojuma lietu, lai mantojumā saņemtu divus nekustamos īpašumus. Īpašumu ar lielāko platību sieviete bija iecerējusi pārdot. Saskaņā ar līguma tekstu viņa būtu apņēmusies pārdot šo īpašumu par 5500 latiem pēc tam, kad būs apstiprināta mantojuma tiesībās, pretī līguma slēgšanas dienā avansā saņemot pusi no pirkuma maksas. Lai pārliecinātu pircēju un zvērinātu notāru, ka viņa ir vienīgā mantiniece tēva īpašumam, minētā persona uzrādījusi dokumentu kopijas, kas it kā apliecina šo faktu un norāda, ka citi iespējamie mantinieki no mantojuma tiesībām ir atteikušies. Lai pircējam būtu lielākas garantijas, zvērināts notārs ieteicis pusēm slēgt līgumu vienlaicīgi ar mantojuma lietas sākšanu un pieprasījis uzrādīt dokumentu oriģinālus. To sieviete apsolījusies iesniegt vēlāk. Notāram, pārskatot dokumentus, dažas detaļas šķitušas aizdomīgas, un, lai novērstu šaubas, viņš sazinājies ar kolēģi, kura it kā bija apliecinājusi iesniegtos dokumentus. Rezultātā atklājies, ka konkrētajā datumā ar konkrēto reģistra numuru ir apliecināts pavisam cita satura dokuments – tajā no mantojuma atteikušies nevis pārējie mantinieki, bet gan pati persona, kas vēlējusies noslēgt cerību pirkuma līgumu. Pārbaudot mantojuma reģistru, notārs konstatējis, ka mantojuma lieta jau bijusi sākta pagājušajā gadā pie cita notāra. Rezultātā secināts, ka cerību pirkuma līguma sagatavošanai iesniegto dokumentu kopijas bijušas skenēti un saturiski rediģēti viltojumi. “Ja iecerētais krāpšanas plāns būtu īstenots un cerību pirkuma līgums noslēgts, negodīgā sieviete būtu saņēmusi gandrīz 3000 latu par īpašumu, kas tai nepieder un kuru pati persona bija atteikusies mantot. Tādā gadījumā apkrāpts tiktu gan īpašuma pircējs, gan arī tiktu aizskartas pārējo mantinieku intereses,” saka Laizāns. LETA