Latvijas Tautas frontes (LTF) Cēsu nodaļas 25.gadadienas svinībās aktīvi iesaistījās arī novada jaunieši. Konferencē “LTF Cēsu rajona nodaļai 25” ar lasījumiem uzstājās Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece Anete Luīze Drevinska, iepazīstinot ar savu zinātniski pētniecisko darbu “Taufrontietis Jānis Līpacis”. Cēsu novada Jauniešu domes vadītāja Elīna Baltskara prezentēja projektu „Autīne -Cēsis – Latvija – 900″.
Jubilejas dienā notika arī Jauniešu domes organizēts pasākums Cēsu pils dārzā, kur diskutēja par aktuālām tēmām, pēc tam ar secinājumiem iepazīstināja bijušos tautfrontiešus. Viena no tēmām bija jaunieši un atbildība.
“Diskusijā formulējās, ka jauniešiem ir atbildība pret valsti un valstij – pret mums. Jauniešu atbildība ietver nepieciešamību saglabāt latviskumu, valodu un folkloru, arī dodoties mācīties uz ārzemēm. Savukārt, valstij vajadzētu rūpēties, lai jauniešiem būtu iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību par pieejamām cenām,” stāstīja E. Baltskara.
Cita grupa diskutēja par sociālo atbalstu, par palīdzību vājākajiem, un jaunieši izteica gatavību palīdzēt gan vientuļajiem pensionāriem mājas darbos, gan vajadzības gadījumā arī saviem vienaudžiem.
“Plaša tēma bija par jauniešu līdzdalību, kā svarīgākais izkristalizējās, ka viņi labprāt līdzdarbotos politiskajos procesos. Jaunieši būtu priecīgi, ja viņiem pajautātu, kādu vēlas izglītību, ja viņi varētu paust savu viedokli. Aktuāla tēma bija jauniešu nodarbinātība. Izskanēja, ka darba devēji varētu ņemt vērā brīvprātīgo darbu kā ierakstu CV. Svarīgs vēl kāds aspekts. Ikvienā darba vietā tiek prasīta darba pieredze, bet kā to iegūt, ja netiec pie darba. Tas ir kā mūžīgais ritenis,” norādīja E. Baltskara.
Jaunieši runāja arī par to, kas viņiem veicina nacionālās piederības izjūtas. Tika minēta valoda, dziesmu svētki, sportistu sasniegumi, dzejnieki, dziesmas un daudz kas cits.
E. Baltskara norādīja, ka šis pasākums varētu rosināt jauniešiem lielāku interesi par vēsturi: “Jaunieši, kuri apmeklēja konferenci, redzēja, cik interesanta var būt vēsture. Mums to māca vēstures stundās, pasniedz kā faktus, tas varbūt ne vienmēr liekas interesanti. Ja uz vēstures stundu, piemēram, par barikādēm, atnāktu kāds, kas pats to piedzīvojis, būtu daudz interesantāk.” Jānis Gabrāns
Komentāri