Istaba atpūtai un attīstībai

Drabešu internātpamatskolā iekārtota istaba, kas palīdz bērnu fiziskai un garīgai attīstībai. Pro­jek­ta autore Līva Zaļais­kalna pirms gada, kad vēl bijusi studenta statusā, pieteikusies sociālo ideju konkursam “OPEN MIND”, ko īstenoja “Swedbank” un Rīgas Tehniskās universitātes at­tīstības fonds, tomēr finansējums iecerei netika piešķirts. Šo­gad Līva saņēmusi ziņu no konkursa rīkotājiem, ka vairāki projekti atcelti un meitenei ir iespēja saņemt finansējumu sava projekta izveidei.

   * JAUNAS, RADOŠAS UN ATTĪSTOŠAS IESPĒJAS. Drabešu internātpamatskolas 8. klases skolniece Solvita Lomākina (no kreisās), 7. klases skolēni Madara Poikāne un Elvis Ezeriņš sensorajā istabā izmēģina jaunās spēles un citas nodarbes. FOTO: no albuma

“Par iespēju realizēt ieceri biju ļoti priecīga. Šim projektam netika piešķirts tik liels finansējums, cik sākotnēji plānots, bet tas nebija iemesls, lai visam atmestu ar roku. Siltajā un sausajā laikā Drabešu internātpamatskolas bērniem ārā ir dažādas iespējas izklaidēties, mācīties un sevi pilnveidot. Piemēram, ir izveidota sensorā taka, kur ar kailām kājām var staigāt gan pa akmeņiem, gan smiltīm, gan dažādiem citiem segumiem. Telpās attīstošas un izklaides iespējas ir daudz ierobežotākas, tādēļ gribēju izveidot kaut ko interesantu,” stāsta projekta autore Līva. Šo­brīd sensorajā istabā pieejama burtu siena, bumbiņu baseins, smil­šu terapijas kaste, krāsu siena un citas aktivitātes un spēles. Dar­bojoties ar attīstošajām spēlēm, iespējams nodarbināt gan redzi, gan tausti, gan dzirdi.

“Visi bērni ļoti gaidīja to dienu, kad sensoro istabu atklāsim. Ide­jas, kā pareizi istabu iekārtot un kādas aktivitātes izvēlēties, smēlos internetā. Lielāko daļu mantu vedu no Rīgas. Bet šeit, Drabe­šos, bērni bija ļoti čakli un gribēja palīdzēt istabas iekārtošanā,” stās­ta cēsniece Līva, kura ir gandarīta par paveikto: “Protams, pirmās izjūtas bija atvieglojums, ka viss ir izdarīts. Bija labi padarīta darba sajūta. Un tad jau sāku redzēt un novērtēt bērnu priecīgās un sajūsminātās sejas. Bēr­niem tas ir kaut kas jauns un īpašs, tādēļ ir laba sajūta, ka varēju ko tādu iz­da­rīt.”