Pateicība par piedalīšanos. Cēsu Pilsētas vidusskolas 12.klases skolnieces Elīza Zeidenberga un Daniēla Damberga saņēma pateicību un aicinājumu turpināt rakstīt prozu un piedalīties nākamajos konkursos. FOTO: no albuma
Literārā konkursa “Tas notika Cēsu novadā” dalībnieku godināšana kultūras biedrībā “Harmonija” notika sirsnīgā noskaņā.
Arī žūrijas komisija teica maz kritisku vārdu. “Šoreiz iesūtītie literārie darbi bija ļoti labi izstrādāti. Pat teiktu, ka vislabāk, atceroties daudzus iepriekšējos konkursus,” sacīja žūrijas priekšsēdētāja, rakstniece Aina Karele un pasmaidīja: “Agrāk ne vienā vien darbā teikumu varēja lasīt no abām pusēm. Šoreiz visos darbos ar valodu strādāts rūpīgi. Bija patīkami lasīt.”
A.Karele vērtēja, ka pateicīga bijusi arī konkursa tēma, kas aicināja runāt par mums pašiem, par pazīstamiem cilvēkiem un notikumiem, mūsu novadu. “Gandarījums, ka autori runā ne tikai par pagātnes notikumiem, bet daudzi arī par šodienu. Piemēram, Līgas Rimšas stāstā iekļauts sarunu festivāls “Lampa”. Aizkustināja Gunas Rukšānes darbs par izcilo audēju, gadsimtos veidoto rakstu un krāsu salikumu pētnieci un popularizētāju, novadnieci Dagniju Kupči. Svarīgi rakstīt par cilvēkiem, kas rada, veido šodienu, jo paliksim taču sava laikmeta liecinieki,” norādīja A.Karele.
Raksturojot žanrus, žūrijas komisijas pārstāve dzejniece un rakstniece Mirdza Kerliņa atzina, ka daži autori paskaidrojuši žanru, daži nav norādījuši, taču par to runā pats darbs. “Ir klasiskais stāsts, kura darbība risinās Cēsīs, festivālā “Lampa”, ir Dzidras Medvedjevas likteņstāsts par Nītaures skolotāju un tēlojums ar pārdomu raksturu par nītaurieti, sirdscilvēku, kas gadiem uzturējusi vietējo luterāņu baznīcu. Patiesos notikumos balstīts Valentīnas Dzinējs stāsts par trīs Jaunpiebalgas dzimtu likteņiem laikmeta griežos. Interesants ir Sarmītes Lielās vēstures materiālu apkopojums par Taureni, Nēķena muižu, ko papildina autores izjūtas un vērtējums,” atzīst M.Kerliņa un īpaši izceļ abus darbus, kas konkursā ieguva pirmo vietu. “Autores nav norādījušas žanru, bet tās nepārprotami ir esejas. Gan G.Ulmes “Cēsīs ieausts mūžs”, gan Skaidrītes Loginas “Vasara Piebalgā” ir poētiski tēlaini, emocionāli uzrunājoši darbi, abi rakstīti ļoti labā valodā.”
Vienam no konkursa darbiem žanru noteikt bijis grūti, atzīst M.Kerliņa. Dārta Dzenīte tēlo 20.gadsimta cilvēka Jāņa tikšanos ar senās ezerpils iemītnieci, vēsta par Āraišu ezera rašanos. Saprotams, ka darba tēmai par pamatu ņemts arheologs Jānis Apals, kur Āraišu ezerā atrada seno latgaļu apmetnes paliekas. “Es to uztvēru kā pasaku, arī autore tam piekrita,” tā rakstniece.
Žūrijas uzdevums izraudzīties, kuram darbam piešķirt pirmo, kuram nākamās vietas, tiešām nebija viegls. To apliecina fakts, ka pirmo vietu saņēma divi – Gunas Rukšanes “Cēsīs ieausts mūžs” un Skaidrītes Loginas “Vasara Piebalgā”. Abi publicēti “Druvas” 29.aprīļa numurā. Otrā vieta četriem darbiem, trešā – diviem. Konkursā piedalījās arī jaunieši. Cēsu Pilsētas vidusskolas 12.klases skolnieces Elīza Zeidenberga un Daniēla Damberga saņēma pateicību un aicinājumu turpināt rakstīt un piedalīties nākamajos konkursos.
“Īsprozas konkursam, ko rīko “Harmonija” sadarbībā ar laikrakstu “Druva”, ir senas tradīcijas. Gandarījums, ka rodas jauni autori, bet jau pazīstamie aizvien pilnveido savu literāro varējumu,” atzina kultūras biedrības vadītāja Astrīda Kamša. “Gada nogalē atkal būs jauns konkurss. Aicinām ikvienu, kuru saista proza, piedalīties. Tā ir ne tikai iespēja apliecināt sevi, bet arī vietējās kopienas radošuma pilnveidošana. Tā veidojas liecības par šodienu, par mūsu laika skatījumu un vērtējumu norisēm sabiedrībā,” atzina A.Kamša.
Komentāri