Cēsniece Marika Griļeva, kurai ir 18 gadi, šogad absolvēja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju un nākamajā mācību gadā uzsāks studijas Rīgas Stradiņa Universitātēs rehabilitācijas fakultātē ortozēšanas – protezēšanas programmā.
Marika stāsta, ka līdz pat pēdējam brīdim nevarēja izlemt, ar kādu profesiju saistīt nākotni – ekonomiku vai veselības aprūpi. “Apdomāju visus par un pret, nolēmu apgūt ortozēšanu – protezēšanu, jo tā ir iespēja iegūt gan gandarījumu par padarīto darbu, palīdzot cilvēkiem, gan izaicināt sevi. Medicīna ir sarežģīta, un tas nav tikai darbs, tas
ir dzīvesveids. Uzskatu, ka dzīvē galvenais ir nebaidīties no grūtībām, bet droši stāties tām pretī. Kā arī ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka pēc bakalaura grāda saņemšanas ir iespēja studēt dažādās maģistrantūras programmās, piemēram, mākslas terapija, uzturs, sociālais darbs, ” atklāj jauniete.
Cēsniece stāsta, ka šai vasarai plāni esot bijuši lieli, bet lielākoties tie netika īstenoti, jo vasara piepildīta ar eksāmeniem, stāšanos augstskolā un pārcelšanos uz dzīvi Rīgā. “Ierastā dzīve izmainījusies par 180 grādiem. Vienīgais, kas pagaidām mani notur pie ierastā, ir darbs vasarā. Strādāju, jo vēlos būt materiāli neatkarīga un patstāvīgi plānot savu budžetu. Darbā gūtā pieredze arī ir ļoti svarīga, jo lielākoties darba devēji meklē darbiniekus, kuriem ir iepriekšēja pieredze,” teic M. Griļeva.
Jauniete pastāsta, ka līdz studiju sākumam strādās Līgatnē krodziņā “Vilhelmīnes dzirnavas” par viesmīli. “Darbavietā kolektīvs ir kļuvis par manu otro ģimeni, tas ir viens no pozitīvajiem aspektiem, kas veicamo padara vēl tīkamāku. Protams, arī tas, ka ir iespēja tikties ar cilvēkiem no dažādām pasaules valstīm, tādējādi iepazīstot kultūru un dzīvesveidu dažādību,” stāsta Marika.
Brīvos brīžus meitene cenšas pavadīt kopā ar ģimeni vai draugiem. “Protams, neaizmirstu attīstīt sevi garīgi un intelektuāli – lasu grāmatas, apmeklēju izstādes un teātri. Mākslas festivāla “Cēsis 2014” laikā apmeklēju gleznotājas Maijas Tabakas darbu izstādi. Nevaru nosaukt kādu konkrētu mākslasdarbu, kurš man patika, jo katrs ar kaut ko bija īpašs. Katrā ziņā, redzēt noteikti bija vērts. Drīzumā plānoju apmeklēt Valmieras teātra izrādi “Triumfa arka”. Reizē gatavojos visam jaunajam, kas sagaida mani studijās, un cenšos iemācīties saplānot savu laiku tā, lai paspētu vēl vairāk,” atzīst aktīvā cēsniece. Kitija Ločmele
Komentāri